Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 10-40 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs zarains, ļoti skraji apmatots vai gandrīz kails. Lapas daudzkārt plūksnainas. Pēdējās pakāpes plūksnas lineāri lancetiskas. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Lapas maksts īsa. Čemuri atrodas iepretim lapām. Staru skaits čemurā mazs (2-6). Vīkala parasti nav. Vīkaliņa lapas 3-5. Vainaglapas baltas vai iesārtas. Auglis - olveidīgs (ga 0.7-1.5 cm), izcilni ribains dvīņsēklenis. Uz sekundārajām ribām āķveidīgi dzelonīši. Starp āķveidīgajiem dzelonīšiem uz augļa apmatojuma parasti nav. Zied jūnijā un jūlijā.
Izplatība:
Plaši Eiropā (neiekļaujot ZZA daļu) un DR Āzijā sastopama suga.
Latvijā ļoti reta ievazāta (adventīva) suga, tālu ziemeļos no pamatareāla. Divreiz konstatēta XX gs. pirmajā pusē.
Biotopi:
Pamatareālā aug sausās nogāzēs, pļavās un ceļmalās. Latvijā atrasta uz dzelzceļa un nezāļainā vietā. Meklējama nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Līdzīga citai ļoti retai adventīvai sugai - platlapu turgēnijai (Turgenia latifolia), kam tāpat raksturīgi lieli, olveidīgi, izcilni ribaini dvīņsēkleņi ar āķveidīgiem dzelonīšiem. Tomēr viegli atšķirama pēc daudzkārt plūksnainām (nevis vienkārt plūksnainām) lapām ar manāmi šaurākām, lineāri lancetiskām plūksnām. Augs skraji apmatots vai gandrīz kails (nevis blīvi apmatots).
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railways and in wasty places.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железных дорогах и в сорных местах.
