stāvā berula

Berula erecta (Huds.) Coville (syn. B. angustifolia (L.) Mert. et W.D.J.Koch)

Berula erecta (Huds.) Coville attēls
  • stāvā berula attēls
  • stāvā berula attēls

latviski: stāvā berula

angliski: lesser Water-parsnip

vāciski: Berle

zviedriski: bäckmärke

igauniski: oja-haneputk

lietuviski: siauralapė drėgnuolė

krieviski: берула прямая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Berula erecta (Huds.) Coville karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakneņi velteniski, spēcīgi. Bagātīgi veido pazemes dzinumus. Stublājs stāvs vai pacils, sīkrievains, dobs un kails, bagātīgi zaro. Stublājs mezglu vietās bieži veido piesaknes. Lapas daudzveidīgas: zemūdens lapas trīskārt vai četrkārt plūksnainas ar lineārām plūksnām; virsūdens lapas vienkārt plūksnainas ar rombiskām vai olveidīgām plūksnām (4-9 pāri) un trīsdaivainu gala plūksnu. Stublāja lapu plūksnas iegareni lancetiskas, mala neregulāri lielzobaina vai plūksnas šķeltas. Visas lapas (ga līdz 20-30 cm) ar kātu, lapas kāts piestiprinājuma vietā stublājam makstveidīgs. Ziedi īskātainos čemuros iepretim lapām. Vīkala un vīkaliņa lapu daudz. Dažreiz vīkallapas nesimetriskas. Arī čemura stari (to skaits 10-20) nevienāda garuma. Vainaglapas baltas. Auglis - olveidīgs dvīņsēklenis (ga 0.15-0.2 cm). Zied jūlijā, augustā. Augs Latvijā biežāk sastopams veģetatīvā, neziedošā veidā.

Izplatība:

Eiropā, Ziemeļamerikā un rietumu un centrālajā Āzijā sastopama suga.

Latvijā diezgan reti visā teritorijā.

Biotopi:

Dažāda lieluma audzes upēs, strautos un dīķveida uzpludinājumos. Zied tikai veģetācijai labvēlīgos gados. Raksturīga suga dažās aizaugušu seklūdeņu augu sabiedrībās: Cl. Phragmitetea, All. Sparganio-Glycerion fluitantis.

Īpašas norādes:

Nedaudz līdzīga platlapu cemerei (Sium latifolium), kas bieži sastopama līdzīgās augtenēs. Viegli atšķirama pēc olveidīgām vai rombiskām (nevis lancetiskām) virsūdens lapu plūksnām, galotnes lapiņa trīsdaivaina (nevis visas lapiņas vienādas: ar regulāru, seklu plātnes malas zobojumu).

Rather rare. Groups of various size in rivers, streams and ponds.

Довольно редко. Группы разной величины в реках и прудах.

Apskati citas sugas: