skarbmatainā kārvele

Chaerophyllum hirsutum L.

Chaerophyllum hirsutum L. attēls

latviski: skarbmatainā kārvele

angliski: hairy Chervil

vāciski: Rauhhaariger Kälberkropf

zviedru: bergkörvel

igauņu:

lietuviešu: plaukuotasis gurgždis

krievu: бутень волосистый

  • anthriscus-nitida-wahlenb-hazsl
  • anthriscus-nitida-wahlenb-hazsl-B
  • chaerophyllum-hirsutum-l-3
  • chaerophyllum-hirsutum-l-4

Izplatība kartē

Chaerophyllum hirsutum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Chaerophyllum hirsutum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 50-120 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis zarains. Stublājs stāvs, stīvs, zarains, cietmatains un pie pamata klāts ar sarkanīgiem plankumiem. Lapas plati trīsstūrainas, daudzkārt plūksnainas. Lapa izskatās it kā trīsdaļīga, visas daļas aptuveni vienāda lieluma, diezgan blīvi kopā, plūksnas gals smails. Pēdējās pakāpes plūksnas sīkas. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas apmatotas. Ziedi čemuros stublāja un zaru galā. Čemurā 10-20 kaili stari. Vainaglapas baltas vai sārtas, vainaglapu plātnītes ielīkusī daļa apmatota. Irbuļi paralēli, 2-3 reizes garāki nekā nektārdisks. Auglis - iegareni cilindrisks dvīņsēklenis (ga 1-1.5 cm) ar 5 strupām ribām katram skaldenim. Zied no maija beigām līdz jūlijam.

Izplatība:

Eiropas centrālajā un dienvidu daļā sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas vai tuvas sugas.

Latvijā ļoti reta suga, tikai valsts dienvidaustrumu daļā, ziemeļos no sugas vienlaidu izplatības apvidus.

Biotopi:

Ievākta herbārijā 1833.gadā meža strautmalā pie Līksnas (Fedorovičs). Par atradnes saglabāšanos ziņu nav. Atkārtoti konstatēta platlapju mežā starp Andzeļiem un Andrupeni 2006.g.

Pēc herbārija precizēšanas, visi vākumi kopš 1976.g., kas tika attiecināti pie spožā suņburkšķa (Anthriscus nitida), patiesībā ir skarbmatainā kārvele.
Tā tātad sastopama reti un ļoti lokāli valsts DDA daļā, parasti lielās audzēs Daugavas ielejas gravās un dažu mazo upīšu un strautu gravās, baltalksnājos.

Īpašas norādes:

Pēc izteikti skarbā apmatojuma un sīkplūksnainajām lapām no citām kārvelēm diezgan viegli atšķirama suga. Uz stublāja ir sārti plankumi (vairumam citu čemurziežu tādu nav). Vienīgā kārvele ar apmatotām vainaglapām (skatīt zeltaugļu kārveli salīdzinājumam).

Rare and very locally only. There is old herbarium evidence from 1833. In 2006 in SE Latvia (broad-leaved forest). Note at the end of the year 2014: all former "Anthriscus nitida" (since 1976) are, in fact, Chaerophyllum hirsutum. Hence, this species is found in SSE Latvia, mostly in the Daugava valley (forested ravines, along streams).

Chaerophyllum aureum is very rare casual (at railway).

Редко и крайне локально. Имеется старый сбор 1833 года. Повторно найден в 2006 году в лесу. При повторном изучении гербария все "Anthriscus nitida" определены как Chaerophyllum hirsutum. Таким образом бутень волосистый является редким видом в южной-юговосточной Латвии в оврагах и лесах преимущественно в долине р.Даугава, где образует плотные группы.

Chaerophyllum aureum - заносной; образует большую заросль на мокром лугу по близости железной дороги.

Līdzīgās sugas

  • C.aureum L. (zeltaugļu kārvele)

    Pļavā un dzelzceļmalā starp Grīvas staciju un Daugavu Daugavpilī 1996.g. konstatēta liela zeltaugļu kārveles C.aureum L. audze, kas labi saglabājas. Suga pareizi noteikta tikai 2007.g. Tā ir Viduseiropas suga, citās Baltijas valstīs nav atrasta. Ļoti līdzīga skarbmatainajai kārvelei, bet uz vainaglapām nav matiņu (aplūkot ar lupu!), lapu plūksnu gali nosmailoti. Dvīņsēklenis ieapaļi cilindrisks (ga 0.8-1.2 cm). Irbuļa paliekas nav paralēlas. Zied jūnijā un jūlijā. Pievienotajos divos ilustrāciju fotoattēlos (ar sugas latīņu nosaukuma uzrakstu) ir attēlota zeltaugļu kārvele - augļu tuvplāns un audze Daugavpilī.

Apskati citas sugas: