smaržīgais mirris

Myrrhis odorata (L.) Scop.

Myrrhis odorata (L.) Scop. attēls
  • smaržīgais mirris attēls
  • smaržīgais mirris attēls

latviski: smaržīgais mirris

angliski: sweet Cicely

vāciski: Süßdolde

zviedriski: körvel

igauniski: mesiputk

lietuviski: kvapioji garduoklė

krieviski: миррис душистая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Myrrhis odorata (L.) Scop. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 60-130 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis resns, mezglains, zarains. Augam piemīt patīkama, aromātiska smarža. Stublājs stāvs, apaļš, sīkrievains, augšdaļā zaro, kails vai skraji apmatots. Vienam augam stublāji parasti vairāki, un tas izskatās plašs, cerveidīgs. Stublāja mezgli un lapu makstis skraji apmatotas ar gariem, lejupvērstiem matiņiem. Lapas ļoti lielas, dzeltenzaļas, trīsstūraina apveida (ga 30-70 cm), divkārt līdz četrkārt plūksnaini dalītas. Apakšējās lapas ar garu kātu, stublāja augšējās lapas sēdošas. Lapu pēdējās pakāpes plūksnas lancetiskas līdz iegareni olveida, ar zobainu malu un nosmailotu galu. Ziedu čemuru veido 8-20 apmatoti stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas 5-7, lancetiskas un nosmailotas, mazliet plēvjainas. Kausa zobiņi nemanāmi. Vainags balts, galā jomains, vainaga plātnīte nedaudz ieliekta. Ziedu čemurā malējie ziedi mazliet lielāki. Ļoti raksturīgs ir augļa izskats: dvīņsēkleņi ir iegareni piramidāli, lieli (ga 1.5-2.5 cm), sāniski nedaudz saspiesti, stāvi, ar katram skaldenim sevišķi izvirzītām 5 ribām, šķērsgriezumā auglim ir regulāras, starainas zvaigznes forma. Abu sēkleņu malējās ribas cieši piekļautas viena pie otras. Augļa kāts īsāks nekā dvīņsēkleņa garums. Zied maijā un jūnijā.

Izplatība:

Eiropas centrālajā un dienvidu daļā sastopams augs. Ieviests un pārgājis savvaļā daudzviet ārpus pamatareāla, tajā skaitā Ziemeļeiropā. Baltijas valstīs audzēts parkos, vietumis pārgājis savvaļā parku apkaimē.

Latvijā ļoti reti.

Biotopi:

Konstatēts Smukmuižas parkā. Grupas nekoptā parkā. XXI gs. sākumā atrasts arī grāvmalā pie Vidridžiem.

Īpašas norādes:

Pēc raksturīgā izskata, smaržas un augļa formas no citiem čemurziežiem diezgan viegli atšķirams augs.

Very rare. Groups in the old, overgrown park. Also found at a ditch.

Редчайший. Группы в старом, заросшем парке. Также найден у канавы.

Apskati citas sugas: