meža zirdzene

Angelica sylvestris L.

Angelica sylvestris L. attēls
  • meža zirdzene attēls
  • meža zirdzene attēls

latviski: meža zirdzene

angliski: wild Angelica

vāciski: Wald-Engelwurz

zviedriski: strätta

igauniski: harilik heinputk

lietuviski: miškinis skudutis

krieviski: дудник лесной

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Angelica sylvestris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, liels (ga 1-2 m) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenim burkāna smarža. Stublājs stāvs, dobs, sīkrievains, zaro un klāts ar zilganpelēku apsarmi. Lapas ļoti lielas (ga, pl 30-70 cm), trīsstūraina apveida, divkārt līdz četrkārt plūksnainas. Pēdējās pakāpes plūksnas plati lancetiskas (ga 2-8 cm, pl 1-3 cm), mala divkārtzāģzobaina. Apakšējās lapas ar garu kātu, kāts piestiprinājuma vietā stublājam makstveidīgs. Augšējās stublāja lapas sēdošas, pie pamata pāriet uzpūstā makstī. Lapas kāts un ass virspusē ar rievu. Ziedu čemuri stublāja un zaru galā. Čemurā 15-40 cietmataini stari. Vīkala parasti nav. Vīkaliņa lapas lineāras, daudz. Vainaglapas baltas (ga ap 0.15 cm). Putekšņlapas ļoti garas, vismaz divreiz pārsniedz vainaglapu garumu. Augļi - dvīņsēkleņi - plakani, plati eliptiski (ga 0.4-0.6 cm). Skaldeņa malējās ribas spārnainas. Zied jūlijā, augustā.

Izplatība:

Plaši Eiropā, dažviet Āzijas centrālajā un rietumu daļā sastopama suga.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas mitros mežos un krūmājos, aizaugošās pļavās un ūdenstilpju krastos.

Īpašas norādes:

Diezgan viegli atpazīstama suga, lai gan ir līdzīga citiem čemurziežiem. Nosakot augu, vērība jāpievērš visu lapu makstīm (augšējās lapas bez kāta un ar maksti), plati lancetiskām lapas plūksnām, vīkallapu nav, čemura stari cietmataini, katra skaldeņa malējās ribas spārnainas, stublājs ar apsarmi.

Common. Solitarily specimens and scarce groups in wet forests and shrubs, scrubby meadows and on the banks of water-bodies.

Часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в мокрых лесах и кустарниках, на закустаренных лугах и по берегам водоемов.

Apskati citas sugas: