smaržīgā kārvele

Chaerophyllum aromaticum L.

Chaerophyllum aromaticum L. attēls

latviski: smaržīgā kārvele

angliski: broad-leaved chervil

vāciski: Aromatischer Kälberkropf

zviedru: doftkörvel

igauņu: lõhnav varesputk

lietuviešu: kvapusis gurgždis

krievu: бутень ароматный

  • chaerophyllum-aromaticum-l
  • chaerophyllum-aromaticum-l-B
  • chaerophyllum-aromaticum-l-C

Izplatība kartē

Chaerophyllum aromaticum L. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Chaerophyllum aromaticum L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, liels (ga 50-180 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Augs ar specifisku smaržu. Saknenis masīvs, resns un tumšs, bet bez acīm redzamiem gumveida paresninājumiem. Stublājs stāvs, spēcīgs, rievains, bagātīgi zaro, zem mezgliem mazliet resnāks. Stublājs cietmatains, matiņi garāki pie pamata. Vismaz pie pamata stublājs ar sārti brūnu vai violeti sārtu nokrāsu vai plankumiem. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas (ga 15-30 cm), apmatotas, pēdējās pakāpes plūksnas eliptiskas (ga 4-8 cm, pl 1-4 cm). Plūksnu mala zāģzobaina, gals smails. Apakšējās lapas ar kātu, augšējās sēdošas. Lapas maksts īsa, ar plēvjainu apmali. Ziedi blīvā čemurā zaru galā. Vīkala parasti nav. Vīkaliņa lapas 7-9, mala plēvjaina. Vainaglapas baltas, šķeltas. Auglis - gaišbrūns dvīņsēklenis (ga 0.8-1.5 cm, pl ap 0.3 cm) ar pavedienveidīgām, divreiz garākām nekā nektārdisks, taisnām irbuļa paliekām. Zied jūlijā un augustā.

Izplatība:

Šaura areāla suga Eiropas centrālajā un austrumu daļā. Daudzviet (arī Skandināvijā) ieviesta.

Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas auglīgos mežos, mežmalās, upju krastu gravās, krūmājos un aizaugušos parkos.

Īpašas norādes:

Līdzīga dažiem citiem čemurziežiem, tomēr diezgan viegli atšķirama pēc apmatota stublāja un lapām; īpaši cietmataina pie stublāja pamata. Stublājs vismaz apakšdaļā brūni sārts vai sārti violets (pazīmju kopuma - cietmatains un krāsains - citiem čemurziežiem, atskaitot kārveles, Latvijā nav).

Līdzīga citām kārvelēm. No bumbuļu kārveles (C. bulbosum) atšķirama pēc saknes (neveido bumbuļveida gumu) un lielākām lapu plūksnām (nav lineāras), vīkaliņa lapiņas 7-9 (nevis 3-5, vienpusējas un dažāda garuma), irbuļa palieka pie augļa stāva (nevis āķveidīga). No skarbmatainās kārveles (C. hirsutum) droši atšķirama pēc jūtami lielākām lapu plūksnām. No reibuma kārveles (C. temulum) - pēc spēcīgākas saknes, masīvāka stublāja, lapu pēdējās pakāpes plūksnas veselas (nevis šķeltas un strupi daivainas).

Rather common. Solitarily specimens and groups in forests and shrubs, at the forest edges.

Довольно часто. Единичные экземпляры и группы в лесах и кустарниках, на лесных опушках.

Apskati citas sugas: