Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs pārziemojošs un divgadīgs, liels (ga 60-170 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs kails, stāvs, dobs, zarains, klāts ar sarkanīgiem plankumiem un zilganu apsarmi. Lapas kailas, lielas (ga 20-40 cm, pl 15-35 cm), trīsstūraina apveida, daudzkārt plūksnainas, stublāja augšdaļā makstainas, apakšējās ar dobiem kātiem. Čemurā 12-20 stari. Ir vīkals un vīkaliņš. Ziedu vainaglapas baltas, galā ar jomu. Auglis - ieapaļš (ga 0.2-0.5 cm) dvīņsēklenis, ribas viļņainas. Zied no jūnija līdz augustam.
Izplatība:
Sākotnēji izplatīts Vidusjūras reģionā un Rietumāzijā. Kā ārstniecības augs ieviests Eiropas ziemeļdaļā, kur pārgājis savvaļā.
Latvijā retumis visā valstī.
Biotopi:
Nelielas grupas dažādās nezālienēs, ceļmalās, izgāztuvēs, vecos parkos un mītņu tuvumā.
Īpašas norādes:
Ārstniecības augs. Indīgs augs. Citu čemurziežu dzimtas sugu vidū nekļūdīgi atšķirams pēc kailā, sarkanīgi plankumainā stublāja.
Rather rare. Small groups in wasty places, on roadsides and at buildings.
Изредка. Небольшие группы в сорных местах, по обочинам дорог и по близости жилья.
