Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-80 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Sakne vārpstveidīga. Stublājs stāvs, apaļš, zarains, skarbmatains, vismaz apakšdaļā ar violeti sarkanīgiem plankumiem. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas (ga 8-15 cm), ar kātu, apmatotas, pēdējās pakāpes plūksnas strupas, plūksnu mala nevienādzobaina. Ziedi saliktos čemuros stublāja un zaru galā. Čemurā 8-20 stari. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas 5-8, plati lancetiskas, mala plēvjaini skropstaina. Ziedu vainaglapas baltas vai iesārtas, čemura ārējā malā lielākas. Ziedu irbuļi tikpat gari vai nedaudz garāki nekā nektārdisks. Auglis - dzeltenīgi zaļš, gluds dvīņsēklenis (ga 0.5-0.7 cm), augļa kāts aptuveni augļa garumā. Irbuļa palieka īsa un strupa. Zied no maija beigām līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropā, dažviet Āzijā un Āfrikā sastopama suga, Eiropas ZZA daļā ļoti reti.
Latvijā ļoti reti.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas vecos parkos, nezālienēs, upju krastos.
Īpašas norādes:
Indīgs augs. No citām kārvelēm (kārveļu raksturīga pazīme ir skarbmatains un ar violeti sarkaniem plankumiem klāts stublājs) atšķirama diezgan viegli: šī ir vismazākā no Latvijā sastopamajām kārvelēm, lapu pēdējās pakāpes plūksnas strupas, vīkaliņa lapas plati lancetiskas ar plēvjaini skropstainu malu.
Very rare. Solitarily specimens and small groups in old parks, at rivers and in wasty places.
Очень редко. Единичные экземпляры и небольшие группы в старых парках, по берегам рек и в сорных местах.
