Apraksts:
Viengadīgs, neliels (ga 20-60 cm) čemurziežu dzimtas gandrīz kails lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacili stāvs, gluds, kails, zaro, parasti zarojuma vietās izlocīts, dobs, pie pamata iesārts. Lapas daudzkārt plūksnainas, apakšpuse skraji apmatota, pirmās pakāpes plūksna kātaina, lapas piestiprinājums stublājam makstveidīgs. Pēdējās pakāpes plūksnas šķeltas, mala attāli lielzobaina. Vīkala nav. Vīkaliņa lapas 2-4. Čemurā 3-6 kaili stari, ziedu čemuriņā maz (visbiežāk 4-6). Čemuri parasti iepretim lapām. Kausa zobiņi tikko manāmi, vainaglapas baltas, ļoti īsas. Raksturīgs suņburkšķiem netipisks auglis - blīviem, īsiem sarveida matiņiem klāts, šauri olveidīgs (ga 0.3-0.6 cm), galā nosmailots dvīņsēklenis ar cilindrisku nektārdisku. Irbuļa paliekas īsākas nekā nektārdisks. Zied maija otrajā pusē un jūnijā.
Izplatība:
Eiropas suga, neiekļaujot kontinenta ziemeļu un austrumu daļu. Tā vienlaidu areāls sasniedz Skandināvijas pašus dienvidus, Baltijas valstīs tiek ievazāts ļoti reti. Sastopams arī dažviet Āzijā un Āfrikā.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs. XXI gs. sākumā konstatēts Rīgā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri uz dzelzceļa. Meklējams sausās nezālienēs un gar dzelzceļiem.
Īpašas norādes:
Pēc augļa formas un sarojuma drīzāk atgādina sārtburkšķus (Torilis spp.) vai kaukales (Caucalis spp.). Tomēr atšķirībā no sārtburkšķiem stublājs nav raupjš, apmatots, bet gan gluds. Savukārt platajai kaukalei (Caucalis platycarpos) augļi manāmi lielāki, ieapaļāki, ar daudz masīvāku, dzeloņaini sarainu apmatojumu.
Very rare. Casual. Solitarily specimens on railway.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры на железной дороге.