lielā noraga

Pimpinella major (L.) Huds.

Pimpinella major (L.) Huds. attēls

latviski: lielā noraga

angliski: greater Burnet-saxifrage

vāciski: Große Pimpinelle

zviedru: stor bockrot

igauņu: suur näär

lietuviešu: didžioji ožiažolė

krievu: бедренец большой

  • pimpinella-major-l-huds
  • pimpinella-major-l-huds-B

Izplatība kartē

Pimpinella major (L.) Huds. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Pimpinella major (L.) Huds. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-120 cm) čemurziežu dzimtas lakstaugs. Saknenis ložņājošs, ar nepatīkamu smaku. Stublājs stāvs, dobs, šķautņains, parasti kails, augšdaļā zaro. Lapas vienkārt (apakšējās) vai vairākkārt (augšējās) nepāra plūksnaini dalītas, mala lielzāģzobaina, gala plūksna trīsdaivaina. Plūksnas no iegarenām līdz gandrīz lineārām (ga 2.5-7 cm, pl 0.8-1.5 cm). Lapas uz stublāja savstarpēji attālu. Stublāja lapu kāta piestiprinājums makstveidīgs. Čemurs blīvs. Vīkala un vīkaliņa nav. Vainaglapas baltas vai iesārtas. Putekšņlapas garākas nekā vainaglapas. Auglis - olveidīgs (ga 0.2-0.4 cm), kails, brūns dvīņsēklenis ar gaišām, izcilnām galvenajām jeb primārām ribām. Zied no jūnija beigām līdz augustam.

Izplatība:

Eiropā sastopama, mainīga izskata suga.

Latvijā retumis un nevienmērīgi, pārsvarā Kurzemē.

Biotopi:

Nelielas grupas pļavās, krūmāju malās, kā arī platlapju - egļu mežos.

Īpašas norādes:

Līdzīga vairākiem citiem čemurziežiem. Vērība jāpievērš lapas formai, ziedu čemuram bez vīkala un vīkaliņa, garākām nekā vainaglapas putekšņlapām, kā arī savstarpēji attālu uz stublāja novietotām lapām.

Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 3.kategorijā.

Rather rare. Unequally: mostly in the western part. Small groups in meadows, at the egdes of shrubs, in mixed broad-leaved and spruce forests.

Довольно редко. Неравномерно: преимущественно в западной части. Небольшие группы на лугах, по опушкам кустарников и в смешанных широколиственно-еловых лесах.

Apskati citas sugas: