Krustziežu dzimta (Cruciferae, syn. Brassicaceae). Lakstaugu, retāk puskrūmu dzimta. Morfoloģiski labi noslēgta dzimta, kam raksturīga vienāda un regulāra zieda uzbūve. Kauslapas 4, krusteniski divos gredzenos. Vainaglapas 4. Putekšņlapas 6 (divos gredzenos: ārējā gredzenā divas īsākas, bet iekšējā - četras garākas). Augļlapas 2. Auglis - parasti pākstenis vai pākstenītis. Dzimtas sugas sastopamas visā pasaulē, tomēr pārsvarā ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Zināmas 3250-3350 sugas (3630 sugas pēc 2016.g. vērtējuma). Saimnieciski ļoti nozīmīga dzimta; no tās izveidoti daudzi kultūraugi.
Latvijā ap 100 sugas (apmēram puse ir ievazātas, adventīvas), no tām ap 65 sugas regulāri sastopamas ik gadu; pārējās konstatētas dažas reizes dzelzceļmalās, izgāztuvēs vai līdzīgās augtenēs, to ieceļošanai Latvijā nav sistemātisks raksturs. Latvijā sastopamās krustziežu dzimtas sugas galvenokārt ir dažādu nezālieņu un ruderālu vietu, arī pļavu, retāk mežu sugas.