Apraksts:
Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-80 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs masīvs, diezgan sulīgs, vienkāršs vai zaro, vismaz pie pamata cietmatains. Arī stublāja augšdaļā ir cieti, atstāvoši matiņi. Lapas koklesveidīgas (apakšējās) līdz veselas (augšējās), ar kātu (ga 3-20 cm, pl 1.5-6 cm), cietmatainas, mala strupi zobaina, plātnes gals strups (apakšējām) vai smails (augšējām). Ziedi ķekarā stublāja vai zaru galā. Kauslapas dzeltenzaļas, stāvas (ga 0.5-1 cm), piekļautas pie vainaglapām. Vainaglapas dzeltenas (ga 1.2-2 cm), iegareni olveidīgas, ar garu nadziņu. Auglis - garš (ga 3-8 cm), ribains un slīpi augšup atstāvošs pākstenis ar garu (ga 1-2 cm) knābi. Nogatavojoties ribainais pākstenis salūst atsevišķos posmos, kuros katrā ir pa vienai brūnai sēklai. Šādu pāksteni bieži sauc par panteni. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Vidusjūras reģionā cēlusies suga. Mūsdienās ļoti plaši izplatīta nezāle.
Latvijā ļoti bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas dārzos, tīrumos, atmatās, nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
Ļoti līdzīga tīruma zvērei (Sinapis arvensis). Atšķirama pēc stāvām (nevis gandrīz horizontālām) kauslapām un ribaina (nevis gluda ar gareniskām rievām) pāksteņa. Salīdzinājumā ar citām sinepēm (Sinapis spp., Brassica spp.) pāksteņa knābis nav plakans (kā Sinapis alba), pākstenis nav piespiests pie augļkopas ass (kā Brassica nigra), stublājs nav kails kā Sareptas sinepei (Brassica juncea). No kultūrauga - redīsa vai rutka (Raphanus sativus), kas retumis atrodams nezālienēs, atšķirama pēc dzelteniem (nevis baltiem vai iesārtiem) ziediem, vienkāršas (nevis sulīgas, paresninātas) saknes un ribaina (nevis uzpūsta) pāksteņa.
Very common. Weed in gardens, fields, on fallow-lands, frequent also on roadsides and along railways.
Повсеместно. Сорное в огородах, на полях и залежах, часто также по обочинам дорог и вдоль железных дорог.