Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, neliels (ga 20-40 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zaro. Parasti no lapu rozetes atiet vairāki stublāji. Viss augs klāts ar atstāvošiem matiņiem. Lapas rozetē un uz stublāja dažādas. Rozetes lapas koklesveidīgas (ga 4-7 cm, pl 2-3 cm), galotnes plūksna vislielākā. Stublāja lapas veselas, iegareni lancetiskas (ga 2-4 cm, pl 0.4-0.8 cm), lapas mala attāli zobaina, gals smails, pamats sašaurināts īsā kātā. Ziedu ķekari stublāja un zaru galā. Vainags balts vai gaiši violets (ga 0.6-1.2 cm). Kauss dzeltenīgs (ga 0.2-0.4 cm). Auglis - slīpi augšup stāvošs pākstenis (ga 2-4 cm), sēklas divās rindās. Augļa kāts sasniedz apmēram pusi no pāksteņa garuma. Zied no maija līdz jūlijam.
Izplatība:
Eiropas centrālajā un dienvidu daļā sastopama suga, kas plaši ieviesusies tālu ziemeļos no pamatareāla. Ievazāta daudzviet ārpus Eiropas.
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās, atklātās un smilšainās vietās ar skraju veģetācijas segumu: atmatu pļavās, smiltājos, uzbērumos gar ceļiem un dzelzceļiem, kāpās un meža izcirtumos.
Īpašas norādes:
Diezgan viegli atšķirams augs. No iespējami līdzīgām ķērsām (Cardamine spp.), Tāla sīkplikstiņa (Arabidopsis thaliana) un smiltsķērsām (Arabis spp.) atšķirama pēc koklesveidīgām (nevis veselām vai plūksnaini saliktām) rozetes lapām, stublāja lapas ar īsu kātu (nav skaujošas kā smiltsķērsām).
Common. Solitarily specimens and small groups in dry, open habitats: sands, along railways, on roadsides and fallow-lands.
Часто. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих, открытых местообитаниях: на песчаных залежах, по склонам холмов, обочинам дорог и вдоль железных дорог.
