Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Daudzgadīgs, vidējs vai liels (ga 40-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Auga izskats variē atkarībā no augšanas vietas uz sauszemes vai ūdenī. Saknenis garš, ložņājošs. Stublājs pacils, rievains un kails, augšdaļā zaro. Nereti stublājs apakšējo lapu piestiprinājuma vietā sakņojas un pie pamata dobs, īpaši ūdenī augošiem eksemplāriem. Lapas uz stublāja no lancetiskām līdz eliptiskām (ga 6-15 cm, pl 1-5 cm), sākot vismaz no stublāja vidusdaļas veselas. Dažreiz lapas veselas līdz pat pamatam, tomēr parasti stublāja pamata lapas ir šķeltas, daivainas vai koklesveidīgas. Apakšējās stublāja lapas ar kātu, pārējās sēdošas. Plātnes mala dažāda: no zāģzobainas līdz gandrīz gludai, gals strups, pamats ķīļveidīgs. Ziedi ķekaros stublāja un zaru galā. Atstāvošās kauslapas īsākas (ga 0.2-0.3 cm) nekā dzeltenās vainaglapas (ga 0.4-0.5 cm). Auglis - lodveida pākstenītis ar garu, tievu irbuļa palieku (ga ap 0.2 cm), horizontāli vai slīpi atstāv garā un tievā (ga ap 1 cm) kātiņā, kas vairākas reizes pārsniedz augļa garumu. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Mainīga izskata suga Eirāzijā.
Latvijā nereti visā teritorijā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un grupas ūdenstilpju piekrastes joslā, dažādās applūstošās vietās un pļavu pazeminājumos.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažām citām paķērsām, visvairāk purva paķērsai (R. palustris), kas aug līdzīgās vietās. Atšķirama pēc veselām lapām sākot vismaz no stublāja vidusdaļas (nevis visas lapas plūksnaini dalītas vai šķeltas), auglis lodveidīgs ar garu irbuļa palieku un garu, vairākkārt augļa garumu pārsniedzošu kātiņu (nevis auglis iegarens, nevis irbuļa palieka īsa, nevis auglis un tā kāts aptuveni vienāda garuma).
Bez tam līdzīga arī adventīvajai Austrijas paķērsai (R. austriaca), no kuras atšķirama pēc ķīļveida (nevis sirdsveida) lapas pamata, skrajāka ziedu ķekara un augļa ar tievu irbuli (nevis ar resnu irbuli). Bez šīm pazīmēm Austrijas paķērsai stublāja lapas pamats vienmēr ar austiņām, lapas skaujošas (retumis austiņas ir arī ūdens paķērsas lapu pamatam, taču kopumā šāda pazīme tai nav raksturīga).
Not rare. Solitarily specimens and groups in various shallow waters and flooded cavities in meadows.
Нередко. Единичные экземпляры и группы на разных мелководьях и в затопленных понижениях на лугах.
