lauka kāposts (lauka rācenis)

Brassica campestris L.

Brassica campestris L. attēls

latviski: lauka kāposts (lauka rācenis)

angliski: wild Turnip

vāciski: Rüben-Kohl

zviedriski: åkerkål

igauniski: põld-kapsasrohi

lietuviski: dirvinis bastutis

krieviski: капуста полевая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Brassica campestris L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Parasti divgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, tāpat kā lapas zilganzaļš, kails. Stublājs vienkāršs vai ar dažiem zariem. Lapas pabiezas, sulīgas. Rozetes lapas koklesveida (ga 5-10 cm, pl 2-6 cm), kailas vai, retumis, apmatotas, kātainas, izaug pirmajā gadā. Otrajā gadā ziedošam augam lapu rozetes nav. Stublāja lapas koklesveida (apakšdaļā) vai veselas (augšdaļā), pamīšus, virzienā uz galotni sīkākas. Lapas pamats bultveida, skaujošs. Ziedi ķekarā stublāja un zaru galā. Kauslapas zaļas, stāvas (ga 0.4-0.6 cm). Vainaglapas spilgti dzeltenas, gandrīz divreiz garākas (ga 0.7-1.2 cm). Auglis - garš (līdz 8 cm), stāvs un mezglains pākstenis ar konisku knābi; knābī 1-2 sēklas. Pāksteņa garums manāmi pārsniedz augļa kāta garumu. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība:

Ļoti nevienmērīgi (tajā skaitā arī kartē attēlotajā teritorijā) Eirāzijā sastopams augs, ieviesies citos kontinentos.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas nezālienēs, tīrumos, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Līdzīgs dažiem citiem krustziežiem, īpaši sinepēm (Sinapis spp., Brassica spp.) un tīruma zvērei (Sinapis arvensis). Viegli atšķirams pēc kailām, pabiezām stublāja lapām ar acīm redzami skaujošu pamatu (citām sugām stublāja lapas ar kātu, sēdošas vai lapas pamats maz skaujošs).

Not rare. Solitarily specimens and small groups in wasty places, fields, on roadsides and along railway lines.

Нередко. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах, на полях, по обочинам дорог и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: