Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Divgadīgs līdz daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 10-45 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Viss augs zilganzaļš, mazliet apsarmots. Stublājs stāvs, kails, nezaro, parasti vienam augam stublāji vairāki. Ir blīva piezemes lapu rozete. Rozetes lapas bieži (īpaši rudenī vai jaunam augam) violeti zaļas, plātnes apakšpuse sarkanīgi brūna. Plātne lāpstveidīga (ga 2.5-5 cm, pl 0.8-1.8 cm), mala gluda vai attāli sekli zobaina, gals noapaļots. Uz stublāja lapu maz, tās vairāk sakopotas pamata tuvumā. Stublāja lapas lancetiskas vai plati lancetiskas, sēdošas, skaujošas, pamats bultveida, gals smails. Tāpat kā rozetes lapām arī stublāja lapu mala gluda vai attāli sekli zobaina. Ziedi blīvā, izziedot ļoti garā ķekarā stublāja galā. Kauslapas ļoti īsas, olveidīgas, ziedēšanas sākumā spilgti sarkanīgi brūnas, vēlāk kļūst mazliet blāvākas. Vainaglapas (ga 0.2-0.4 cm (T. caerulescens ssp. caerulescens) vai ga 0.1-0.2 cm (T.c. ssp. brachypetalum)) baltas. Putekšnīcas sarkanīgi brūnas, putekšņlapas vainaglapu garumā (T.c. ssp. caerulescens) vai manāmi garākas (T.c. ssp. brachypetalum). Pākstenītis (ga 0.6-1 cm) atstāv horizontāli no augļkopas ass, ķīļveidīgs, saplacināts, ar platu spārnu, galā ar jomu. Irbuļa palieka platajā un seklajā jomā gara, manāmi pārsniedz jomu (T.c. ssp. caerulescens) vai joma šaura, dziļa, U-veida, irbuļa palieka īsa, jomu parasti nepārsniedz (T.c. ssp. brachypetalum). Zied no aprīļa līdz jūnija sākumam.
Izplatība:
Eiropas ziemeļdaļā un centrālās un rietumu daļas kalnu apvidos sastopama suga. Morfoloģiski daudzveidīgs augs, kā ietvaros nodala vismaz 2 pasugas (daži autori tās uzskata par patstāvīgām sugām). Pēc IPNI sugu nodala Noccaea ģintī.
Latvijā ļoti rets ievazāts augs valsts ziemeļdaļā.
Biotopi:
Pamatareālā aug akmeņainās un granšainās kalnu nogāzēs, upju ielejās un mežmalās. Latvijā atsevišķi eksemplāri atrasti granšainās ceļmalās.
Īpašas norādes:
Maz līdzīgs bieži sastopamajam tīruma naudulim (T. arvense). Atšķirams uzreiz pēc šaurākiem un slaidākiem augļiem, kas horizontāli atstāv no augļkopas ass, zilganzaļas auga krāsas, stublāja skraja aplapojuma un blīvas piezemes lapu rozetes.
Very rare. Casual. Solitarily specimens on roadsides.
Редчайший. Заносной. Единичные экземпляры по обочинам дорог.
