pļavas ķērsa

Cardamine pratensis L.

Cardamine pratensis L. attēls

latviski: pļavas ķērsa

angliski: Cuckooflower

vāciski: Wiesen-Schaumkraut

zviedriski: ängsbräsma

igauniski: aas-jürilill

lietuviski: pievinė kartenė

krieviski: сердечник луговой

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Cardamine pratensis L. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Daudzgadīgs, neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, kails un dobs, nezaro vai no pamata atiet vairāki stublāji. Dažreiz stublāja augšdaļā ir īsi zari ar ziediem. Stublājs aplapots visā garumā. Lapas (ga 4-17 cm) pārtraukti plūksnaini dalītas (izskatās saliktas) ar 4-10 pāriem iegarenu plūksnu. Rozetes lapu galotnes plūksna ieapaļa. Visu plūksnu mala parasti gluda vai ar strupu zobiņu katrā plūksnas pusē. Ziedi blīvā, vairogveidīgā ķekarā stublāja galotnē. Kauslapas iedzeltenas, sīkas (ga ap 0.5 cm). Vainaglapas baltas vai gaišvioletas, olveidīgas (ga 1-1.5 cm). Putekšnīcas dzeltenas. Auglis - lineārs, no augļkopas ass slīpi augšup atstāvošs pākstenis (ga 2-4 cm). Augļa kāts sasniedz trešdaļu vai pusi no pāksteņa garuma. Zied no aprīļa beigām līdz jūnijam.

Izplatība:

Plaši teritorijā pola tuvumā sastopama mainīga izskata suga (daži autori to uzskata par sugu kompleksu), kā ietvaros nodala vairākus zemākus taksonus, tajā skaitā arī šeit atsevišķi nodalīto zobaino ķērsu.

Latvijā bieži visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas mitrās pļavās un mežos, ūdenstilpju krastos, grāvjos un purvos.

Īpašas norādes:

Savstarpēji pļavas un zobainā ķērsa ir ļoti līdzīgas (sk. sugas apraksta daļu). Vislīdzīgākās rūgtajai ķērsai (C. amara), taču viegli atšķiramas pēc vienmēr dzeltenām (nevis violetām) putekšnīcām; arī ziedu vainaglapas salīdzinoši lielākas.

Common. Solitarily specimens and groups in wet meadows and forests, on the banks of water-bodies, in ditches and mires.

Часто. Единичные экземпляры и группы на мокрых лугах и болотах, в лесах и канавах, а также по берегам водоемов.

Līdzīgās sugas

  • Cardamine dentata Schult. (zobainā ķērsa)

    Izskatā ļoti līdzīga ir zobainā ķērsa (C. dentata Schult.). Daudzi autori to aplūko kā pļavas ķērsas pasugu: C.p. ssp. dentata (Schult.) Čelak. Pēc vispārējās izplatības tā vairāk sastopama Eiropas austrumu un ziemeļu daļā. Aug līdzīgos biotopos kā pļavas ķērsa un sastopama tikpat bieži. Galvenā atšķirības pazīme ir rombiskas lapu plūksnas ar 1-2 manāmi izvirzītiem zobiņiem katrā plūksnas pusē. Visas pārējās pazīmes maz atšķiras no pļavas ķērsas.

Apskati citas sugas: