Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs vai divgadīgs, vidēja lieluma līdz liels (ga 20-140 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Sakne paresnināta, ārpusē balta, sarkana vai melna. Stublājs izklaidus cietmatains, stāvs, zarains. Lapas ar kātu, apakšējās koklesveidīgas (ga 5-20 cm, pl 3-7 cm), galotnes plūksna liela, stublāja augšējās lapas gandrīz veselas vai šķeltas. Ziedi ķekaros stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas, zaļas (ga 0.5-1 cm). Vainaglapas baltas vai violeti iesārtas (ga 0.8-2.2 cm). Pākstenis uzpūsts, neveido izteiktas šķērseniskas iežmaugas, vārpstveida (ga 1.5-5 cm), mīkstums iekšpusē sūkļveidīgs. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība:
Visur plaši kultivēts augs.
Latvijā ļoti bieži kultūrā, nereti sastopams arī kā dārzbēglis.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri nezālienēs, dārzu malās, gar dzelzceļiem un izgāztuvēs.
Īpašas norādes:
Nozīmīgs pārtikas augs.
Nedaudz līdzīgs tīruma pērkonei (R. raphanistrum), bet vainaglapas nekad nav dzeltenas. Rutks veido uzpūstu (nevis vienkāršu, ar ribainām iežmaugām pārdalītu) pāksteni, sakne acīm redzami paresnināta (nevis vienkārša).
Widely in cultivation. Not rare garden escape. Solitarily specimens in wasty places, along railways and on dust-heaps.
Широко выращивается в огородах. Нередко дичает. Единичные экземпляры в сорных местах, вдоль железных дорог и на свалках.
