Apraksts:
Divgadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stingrs, šķautņains, vienkāršs vai augšdaļā zaro. Augs zaļš, klāts ar piegulošiem, žuburainiem matiņiem. Stublājs blīvi aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas veselas, no iegarenām līdz lineāri lancetiskām (ga 1.5-5 cm, pl 0.1-0.8 cm), sēdošas (apakšējās ar kātu), lapas mala gluda vai attāli zobaina, gals smails. Arī lapas klātas ar žuburainiem matiņiem. Ziedu ķekari blīvi stublāja vai zaru galā. Kauslapas īsas (ga 0.4-0.7 cm), dzeltenzaļas. Vainaglapas tumši dzeltenas (ga 0.8-1.1 cm). Izziedot ziedkopa manāmi pagarinās. Auglis - pākstenis - stāvs (ga 2-7 cm) ar īsu kātu (ga 0.4-0.9 cm), maz atliecies vai neizteikti piekļauts pie augļkopas ass. Zied no maija līdz augustam.
Izplatība:
Eirāzijā sastopama suga.
Latvijā nevienmērīgi izplatīta, ievazāta (adventīva) suga. Vietām diezgan bieži. Reti sastopama valsts rietumu daļā.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un dažāda lieluma grupas dzelzceļu uzbērumos, ceļmalās un sausās nezālienēs.
Īpašas norādes:
No citiem krustziežiem atšķirama pēc veselām lapām (lapas nav sukulentas, nav dalītas vai šķeltas) un stāva, stīva, maz zarota stublāja, kas klāts ar žuburainiem matiņiem.
Līdzīga citām pērkonenēm. Atšķirama pēc zaļas (nevis pelēcīgas kā pelēkajai (E. canescens) un jomainajai (E. repandum) pērkonenei) nokrāsas, pāksteņi stāvi (nevis slīpi atstāv vai pat horizontāli). Lapu žāklēs nav neziedošu dzinumu.
Unequally: rather common in central and eastern, rare in the western part. Adventive. Solitarily specimens and groups along railways, on roadsides and in dry wasty places.
Неравномерно: довольно часто в центральной и восточной части, редко в западной части. Заносной. Единичные экземпляры и группы на железных дорогах, по обочинам дорог и в сухих сорных местах.