Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
Ievazāts svešzemju augs
Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
Iznīcināta vai izzudusi atradne
Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā
Apraksts:
Viengadīgs, vidēja lieluma (ga 15-80 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Sakne vārpstveida. Stublājs stāvs, zarains, tāpat kā lapas klāts ar paskarbiem matiņiem. Lapas (ga 3-10 cm, pl 1.5-6 cm) koklesveidīgas (apakšējās) vai veselas (augšējās), kātainas, ar nevienādzobainu plātnes malu un smailu galu. Ziedu ķekars ziedēšanas sākumā īss, blīvs, izziedot daudzkārt pagarinās. Ziedi īsā (ga ap 0.5 cm) ziedkātā. Kauslapas zaļas, atstāvošas. Vainaglapas spilgti dzeltenas (ga 1-1.5 cm), otrādi olveidīgas, strauji sašaurinās nadziņā. Auglis - kails pākstenis (ga 2-4 cm) ar garu (līdz 2 cm) knābi. Auglis slīpi atstāv no augļkopas ass. Augļa kāts salīdzinājumā ar pāksteņa garumu īss (ga 0.3-0.7 cm). Augļa vārsnes ar 3 dzīslām, gatavas sēklas melnas. Zied no maija līdz augustam.
Izplatība:
Vidusjūras reģionā cēlusies suga, mūsdienās plaši ieviesusies visā pasaulē.
Latvijā bieži visā teritorijā.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz dažāda lieluma grupās dārzos, ceļmalās, izgāztuvēs un visdažādākajās nezālienēs.
Īpašas norādes:
Līdzīga dažiem citiem krustziežiem, īpaši baltajai sinepei (S. alba), tīruma pērkonei (Raphanus raphanistrum), lauka kāpostam (Brassica campestris) un zvērenēm (Barbarea spp.). Atšķirama pēc šādām pazīmēm: stublājs sarbmatains (nav kails), lapas ar kātu (nav skaujošas), kauslapas atstāv (nevis piekļautas pie vainaglapām), pākstenis ar garu knābi (nevis bez knābja), pākstenis gluds (nevis mezglains vai posmains) un kails (nevis skarbmatains), knābis nav saliekts un saplacināts kā baltajai sinepei. Pāksteņi slīpi atstāv no augļkopas ass (nevis piekļauti pie ass vai horizontāli atstāvoši). Stublāja augšējās lapas veselas (nevis šķeltas), gatavas sēklas melnas (nevis dzeltenas).
Common. Solitarily specimens and groups in gardens and various wasty places, on roadsides and in fields.
Часто. Единичные экземпляры и группы в огородах, сорных местах, по обочинам дорог и на полях.
