pūkainā smiltsķērsa

Arabis hirsuta (L.) Scop.

Arabis hirsuta (L.) Scop. attēls
  • pūkainā smiltsķērsa attēls
  • pūkainā smiltsķērsa attēls
  • pūkainā smiltsķērsa attēls

latviski: pūkainā smiltsķērsa

angliski: hairy Rock-cress

vāciski: Rauhhaarige Gänsekresse

zviedriski: lundtrav

igauniski: kare hanerohi

lietuviski: gauruotasis vaistutis

krieviski: резуха шершавая

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Arabis hirsuta (L.) Scop. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Divgadīgs vai daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-60 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, nezaro, tāpat kā lapas klāts ar vienkāršiem matiņiem. Vienam augam stublāju parasti daudz. Lapas rozetē un uz stublāja blīvi līdz pat ziedkopai. Lapas veselas, otrādi olveidīgas vai lancetiskas (ga 1-5 cm, pl 0.3-1.2 cm), rozetes lapas ar kātu, stublāja lapas sēdošas, pamats ausains, nav piespiests pie stublāja. Stublāja lapu skaits 10-30. Lapas plātnes mala zobaina, gals smails. Ziedi blīvā ķekarā stublāja galotnē, kas izziedot manāmi pagarinās. Kauslapas stāvas, zaļas (ga ap 0.2 cm). Vainaglapas baltas, garākas (ga 0.4-0.5 cm) nekā kauslapas. Augļi - pāksteņi - vertikāli (ga 2-4 cm, pl ap 0.15 cm), vairāk vai mazāk piekļauti pie augļkopas ass. Augļa vārsne ar labi redzamu vidusdzīslu. Zied maijā un jūnija sākumā.

Izplatība:

Plaši Eirāzijā un Ziemeļamerikā sastopama, mainīga izskata suga, kā ietvaros nodala vairākas pasugas.

Latvijā nereti visā teritorijā.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas sausās pļavās un atmatās, smiltājos, ceļu un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

Pūkainā un Žerāra smiltsķērsa savstarpēji ir ļoti līdzīgas (sk. sugas aprakstu). No citiem krustziežiem līdzīgas kailajam tornītim (Turritis glabra), taču viegli atšķiramas pēc apmatota stublāja un lapām (nevis augs zilgans, kails).

Rather common (both species). Solitarily specimens and small groups in dry meadows and sandy places, on fallow-lands, roadsides and along railways.

Оба рассмотренных вида резухи нередки. Единичные экземпляры и небольшие группы на сухих лугах и залежах, в песчаных местах, по обочинам дорог и железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Arabis planisiliqua (Pers.) Rchb. (Žerāra smiltsķērsa)

    Izskatā ļoti līdzīga ir Žerāra smiltsķērsa (Arabis planisiliqua (Pers.) Rchb.; syn. A.nemorensis (J.F.Wolff ex Hoffm.) W.D.J.Koch). Tai uz stublāja raksturīgi divžuburaini un trīsžuburaini zvaigžņmatiņi (visdrošākā atšķirības pazīme). Augļa vārsne bez manāmas vidusdzīslas. Lapas pamata austiņas smailas, piespiestas pie stublāja. Pārējās minētās atšķirības pazīmes (lielāks lapu skaits uz stublāja - līdz 50-60, garāki un šaurāki pāksteņi (ga līdz 5 cm, pl līdz 0.09 cm), blīvāka augļkopa) var palīdzēt sugas nodalīšanā no pūkainās smiltsķērsas, tomēr nav drošas pazīmes iespējamo variāciju dēļ. Sastopama līdzīgos biotopos un biežumā kā pūkainā smiltsķērsa.

Apskati citas sugas: