Sareptas sinepe

Brassica juncea (L.) Czern. (syn. Sinapis juncea L.)

Brassica juncea (L.) Czern. attēls

latviski: Sareptas sinepe

angliski: Chinese Mustard

vāciski: Ruten-Kohl

zviedru: sareptasenap

igauņu: sarepta kapsasrohi

lietuviešu: sareptinis bastutis

krievu: горчица сарептская

  • brassica-juncea-l-czern
  • brassica-juncea-l-czern-B

Izplatība kartē

Brassica juncea (L.) Czern. karte

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Brassica juncea (L.) Czern. karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 50-100 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, kails, ļoti zarains. Stublāja apakšējās lapas koklesveidīgas (ga 5-10 cm, pl 3-5 cm), sākot no stublāja vidus veselas vai daivainas, sīkākas, augšējās - veselas. Lapas mala gluda vai zobaina, ir īss kāts, pamats nav skaujošs, lapas gals strups. Ziedi garā ķekarā stublāja un zaru galā. Kauslapas dzeltenas, atstāv horizontāli. Vainaglapas spilgti dzeltenas, apmēram divreiz garākas (ga 0.8-1 cm) nekā kauslapas. Auglis - mezglains, kails un šaurs (ga 2.5-5 cm, pl 0.3-0.4 cm) pākstenis ar garu, tievu un īlenveidīgu knābi. Knābja daļā sēklu nav. Augļa kāts ap 1-1.5 cm garš, ar ziedkopas asi veido apmēram 45 grādu leņķi. Zied jūnijā un jūlijā.

Izplatība:

Dienvidaustrumu Āzijā sastopama suga. Kultivējot ieviesta Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Daudzviet sastopama kā reta, adventīva vai no kultūras savvaļā pārgājusi suga.

Latvijā rets adventīvs augs, pārsvarā Rīgā un apkaimē.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas nezālienēs un gar dzelzceļiem.

Īpašas norādes:

Diezgan grūti atšķirama suga. Līdzīga citām sinepēm un lauka kāpostam (Brassica campestris), mazāk zvērenēm (Barbarea spp.) un tīruma pērkonei (Raphanus raphanistrum). Augumā tomēr parasti manāmi lielāka nekā pērkone vai zvērenes.
Atšķirama pēc kaila (ne apmatota) stublāja, auglis atstāv no ziedkopas ass 45 grādu leņķī (nevis piekļauts pie ziedkopas ass, nevis atstāv lokveidā), nav pieziedlapu, vismaz augšējās lapas veselas (nevis visas šķeltas vai dalītas), lapas ar īsu kātu (nevis skauj stublāju), pāksteņa knābis garš, īlenveidīgs, bez sēklas (nevis knābis ar sēklu, nevis knābis īss), pākstenis kails (ne apmatots). Sēklas apaļas, augļa vārsnes ar 1 dzīslu (nevis ar 3-5).

Rare, adventive, mostly in Riga. Solitarily specimens and small groups in wasty places and along railways.

Редко. Заносной, преимущественно в Риге. Единичные экземпляры и небольшие группы в сорных местах и вдоль железных дорог.

Apskati citas sugas: