Gallijas pazvēre

Erucastrum gallicum (Willd.) O.E.Schulz (syn. E. polichii G.W.Schimp. et Spenn.)

Erucastrum gallicum (Willd.) O.E.Schulz attēls
  • Gallijas pazvēre attēls
  • Gallijas pazvēre attēls

latviski: Gallijas pazvēre

angliski: hairy Rocket

vāciski: Französische Hundsrauke

zviedriski: kålsenap

igauniski: gallia koerasinep

lietuviski: šiukšlyninė šungarstė

krieviski: капустник галльский

Kartes apzīmējumu skaidrojumi:

Erucastrum gallicum (Willd.) O.E.Schulz karte
  • Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)Regulāri sastopams vietējais augs (apzīmējot tikai Latviju - bieži ieviests augs)
  • Ļoti reti un izklaidus sastopams vietējais augsĻoti reti un izklaidus sastopams vietējais augs
  • Ievazāts svešzemju augsIevazāts svešzemju augs
  • Svešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļāSvešzemju augs, kas audzēts dārzā, bet ieviesies savvaļā
  • Savrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidūSavrupa atradne vai ģeogrāfiski tuvas atradnes konkrētā apvidū
  • Iznīcināta vai izzudusi atradneIznīcināta vai izzudusi atradne
  • Tikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augsTikai piekrastē regulāri sastopams vietējais augs
  • Apšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrāApšaubītas atradnes vai tikai ļoti senas norādes literatūrā

Apraksts:

Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-60 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, klāts ar matiņiem, zaro. Piezemes lapas koklesveida (ga 5-15 cm, pl 2-7 cm), rozetē. Arī stublāja lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, plūksnas zobainas, stublāja lapas jūtami sīkākas nekā rozetes lapas. Visas lapas apmatotas. Ziedi ķekarā stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas (ga 0.4-0.6 cm), dzeltenzaļas, dažreiz ar sarkanīgu nokrāsu. Vainaglapas blāvi dzeltenas (ga 0.8-1 cm). Pie katra zieda pamata parasti ir īsa, plūksnaina seglapa, kas sevišķi izceļas izziedējušā ziedkopā un augļu laikā. Auglis - lineārs, mazliet mezglains pākstenis ar īsu kātu (kāts vairākas reizes īsāks nekā pākstenis), knābis īss (ga 0.2-0.4 cm), knābja daļā sēklu nav. Zied no jūnija vidus līdz augustam.

Izplatība:

Viduseiropā sastopama suga, ieviesusies Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā.

Latvijā retumis sastopams ievazāts (adventīvs) augs.

Biotopi:

Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs, smiltājos un dzelzceļu malās.

Īpašas norādes:

No citiem krustziežiem atšķirama pēc augļiem un ziediem ar īsu, plūksnainu seglapu pie augļa (zieda) kāta pamata. Plūksnaina seglapa (parasti lielāka un izteiksmīgāka) ir vēl tikai zemajai žodzenei (Sisymbrium supinum), kas ir gulošs, ļoti zarains augs ar baltiem ziediem un apmatotiem augļiem; Latvijā tā tiek uzskatīta par izzudušu augu.

Rather rare. Adventive. Solitarily specimens and small groups in dry wasty places and on railways.

Довольно редко. Заносной. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.

Līdzīgās sugas

  • Erucastrum nasturtiifolium (Poir.) O.E.Schulz (strupā pazvēre)

    Vienreiz XX gs. Rīgā uz dzelzceļa it kā konstatētā ļoti līdzīgā suga - strupā pazvēre (E. nasturtiifolium (Poir.) O.E.Schulz) floras sarakstos līdz šim iekļauta nepamatoti, jo kļūdaini noteikta. Tomēr šī Eiropas DR daļā sastopamā suga nereti tiek ievazāta kontinenta vidusdaļā un Latvijā ir iespējama. Tai raksturīgi dzelteni, sīkāki ziedi, pie zieda vai augļa seglapu nav, kauslapas atstāv, pāksteņa knābja daļā ir 1 sēkla. Atšķirībā no Gallijas pazvēres, kam karpofora nav, starp augli un augļa kātu ir labi nodalāms (ga ap 0.1 cm) karpofors. Citas pazīmes kā Gallijas pazvērei.

Apskati citas sugas: