Apraksts:
Viengadīgs, neliels vai vidējs (ga 20-60 cm) krustziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, klāts ar matiņiem, zaro. Piezemes lapas koklesveida (ga 5-15 cm, pl 2-7 cm), rozetē. Arī stublāja lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, plūksnas zobainas, stublāja lapas jūtami sīkākas nekā rozetes lapas. Visas lapas apmatotas. Ziedi ķekarā stublāja un zaru galā. Kauslapas stāvas (ga 0.4-0.6 cm), dzeltenzaļas, dažreiz ar sarkanīgu nokrāsu. Vainaglapas blāvi dzeltenas (ga 0.8-1 cm). Pie katra zieda pamata parasti ir īsa, plūksnaina seglapa, kas sevišķi izceļas izziedējušā ziedkopā un augļu laikā. Auglis - lineārs, mazliet mezglains pākstenis ar īsu kātu (kāts vairākas reizes īsāks nekā pākstenis), knābis īss (ga 0.2-0.4 cm), knābja daļā sēklu nav. Zied no jūnija vidus līdz augustam.
Izplatība:
Viduseiropā sastopama suga, ieviesusies Ziemeļeiropā un Ziemeļamerikā.
Latvijā retumis sastopams ievazāts (adventīvs) augs.
Biotopi:
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs, smiltājos un dzelzceļu malās.
Īpašas norādes:
No citiem krustziežiem atšķirama pēc augļiem un ziediem ar īsu, plūksnainu seglapu pie augļa (zieda) kāta pamata. Plūksnaina seglapa (parasti lielāka un izteiksmīgāka) ir vēl tikai zemajai žodzenei (Sisymbrium supinum), kas ir gulošs, ļoti zarains augs ar baltiem ziediem un apmatotiem augļiem; Latvijā tā tiek uzskatīta par izzudušu augu.
Rather rare. Adventive. Solitarily specimens and small groups in dry wasty places and on railways.
Довольно редко. Заносной. Единичные экземпляры и небольшие группы в сухих сорных местах и вдоль железных дорог.