Pēc lieluma - galvenokārt vidēja lieluma līdz diezgan lieli kukaiņi, lai gan faktiskais lieluma ietvars ir plašās robežās - no apmēram 0,15 cm līdz 5 cm; pārsvarā 1-3 cm. Raksturīga attīstība ar pilnīgu pārvēršanos: ola-kāpurs-kūniņa-pieaudzis indivīds. Sugām ir divi pāri puscaurspīdīgu, dzīslainu spārnu, no kuriem priekšējie ir lielāki. Dažās grupās spārni var būt reducēti. Pieaugušajiem plēvspārņiem ir grauzēja tipa vai laizītāja-sūcēja tipa mute, visbiežāk tie pārtiek no augu putekšņiem, nektāra. Ir arī plēsīgas sugas. Kāpuri galvenokārt ir augēdāji vai - sabiedriskajām sugām - tie pārtiek no "vecāku" vai "aprūpētāju" sagatavotās barības. Dažu plēsīgo plēvspārņu kāpuri pārtiek no dzīvnieku izcelsmes ēdamā vai upura audiem parazitējošo sugu piemērā.
Daudzas sugas ir spilgtās aizsargkrāsās, nereti kontrastējoši krāsotas, arī svītrainas, pat trīskrāsainas u.tml. - parasti viegli pamanāmas vidē. Ar nelieliem izņēmumiem sugas ir uzsvērti aktīvas (sevišķi siltā, saulainā laikā), slaidas, viegli novērojamas uz ziedaugiem. Daudzās ģintīs sugām ir vēders ar iežmaugu. Atsevišķiem plēvspārņiem ir indes dziedzeris. Olu dēšanai parazītisko sugu mātītēm vēdera galā ir garš un galā smails dējeklis, ar kuru tās pārdur upura - visbiežāk dažādu kukaiņu kāpuru - ādu un iedēj olu ķermeņa mīkstajos audos, kur tā šķiļas, un kāpurs pārtiek no upura audiem. Daudzas sugas pasaulē ir nozīmīgas augu apputeksnētājas. Dažādas bites ir medus ieguves avots - gan kultivētos stropos, gan ievācot savvaļā no koku dobumiem.
Visā pasaulē plaši sastopamu kukaiņu grupa - nodala vairāk nekā 160'000 sugu. Latvijā pa dzimtām izteikti nevienmērīgi izzināta kukaiņu kārta. Atsevišķas sugām bagātās dzimtas ļoti maz pētītas. Uzskata, ka varētu būt sastopamas 4500-5000 plēvspārņu sugas Latvijā.
