Pasaulē zināmas ap 1400 sugas dažādās klimatiskajās joslās, no tām Eiropā - ap 200. Latvijā sastopamo sugu skaits nav zināms, jo šī plēvspārņu dzimta nav sīkāk pētīta.
Pundurlapsenīšu dzimta (Mymaridae)
Plēvspārņu kārtas dzimta, kas pieder pie iežmauglapsenēm. Ļoti sīki, tikai ar palielināmajām ierīcēm apmierinoši saskatāmi kukaiņi (garums 0,3-1,3 mm pieaugušā stadijā; dažu sugu pundurlapsenītes sasniedz tikai 0,15 mm garumu un tiek uzskatītas par vissīkākajiem lidojošajiem kukaiņiem pasaulē). Tumši, spīdīgi plēvspārņi; pamatkrāsas ir melna un brūna, reti - dzeltena. Taustekļi gari, mātītēm gals vālīšveida, tēviņiem - ieapaļš. Spārni ļoti īpatnēji: pārveidoti tievā stiebrveida stīgā ar parasti paplatinātu karotes veida vai iegareni ovālu galu un sīkām bārkstiņām. Šīs spārnu uzbūves dēļ vairumu sugu uzskata par sliktām lidotājām, lai gan niecīgā svara dēļ pundurlapsenītes sekmīgi veic lielus attālumus pasīvi lidojot vēja plūsmās. Pundurlapsenītes ir parazītiskas sugas, kas parazitē uz galvenokārt vaboļu un cikāžu olām. Pundurlapsenīšu mātīte dēj pa vienai olai (līdz 40-100 kopumā) uz upura olām. Izšķiļoties pundurlapsenītes kāpurs pārtiek no upura olas satura, tad iekūņojas un pēc laika izšķiļas pieaugusi pundurlapsenīte. Noskaidrots, ka pieaugušu īpatņu dzīves ilgums ir plēvspārņiem neparasti īss: parasti 2-14 dienas. Piemērotā klimatā iespējamas vairākas paaudzes gada laikā.
