Pūkbišu dzimta (Anthophoridae)

Sugām diezgan bagāta plēvspārņu kārtas dzimta, dažās klasifikācijās tā pakārtota bišu virsdzimtai vai - citās - tiek aplūkota bišu dzimtā kā apkšdzimta vai cits pakārtota ranga taksons. Pieder vidējas vai lielas (0,6 cm līdz 3,5 cm) drukna izskata, parasti tumšas pamatkrāsas, sevišķi bagātīgi apmatotas vientuļās bites, kas dažos gadījumos piemērotā biotopā dzīvo vienkop lielās kolonijās. Bieži sugām piemīt metāliski zils krāsojums vismaz nelielos vēdera laukumos, uz vēdera ir riņķveida joslas. Spārni uzkrītoši īsi, bet normāli attīstīti lidošanai. Spārna gals ar daudzām sīkām papillām, kas gan skaidri redzamas tikai palielinājumā. Daudzas sugas ir parazītiskas, olas dēj citu vientuļo bišu ligzdās. Šīm parazītiskajām sugām apmatojums ir neparasti skrajš, arī ķermeņa krāsojumā dominē lapsenēm raksturīgas spīdīgi melnas krāsas ar sarkaniem un dzelteniem plankumiem. Parazītiskās sugas ziedputekšņus nevāc. Sugas, kuras nav parazīti, ligzdas visbiežāk rok augsnē - mālainas nogāzas ir visbiežākais substrāts mūsu klimata joslā. Dažas sugas ligzdu taisa arī ēku spraugās, koku sausokņos, atmirušos un dobos aveņu, kazeņu un citu krūmu vai druknu lakstaugu stublājos. Vides pārmaiņu un zemkopības ķimizācijas dēļ Eiropā tās ir pārsvarā retas vai ne bieži sastopamas sugas.

Kopumā dzimtā nodala ap 750 sugas.

Latvijā ap 50 sugas, no tām vairāk nekā puse (29) ir parazītiskās Nomada ģints pūkbites. Anthophora ģintī pie mums zināmas 7 visai retas sugas.