Tievvēderlapseņu dzimta (Gasteruptiidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Pieder pie iežmauglapsenēm. Sīkas vai nelielas, parasti vienmuļi un tumši krāsotas (garums 3-8 mm) parazītiskas lapsenītes. Raksturīga pazīme ir ļoti daudzzarains priekšspārnu dzīslojums ar izteiktu stigmu (tumšas krāsas laukumu, kas piegulst spārna priekšējai apmalei). Arī vēders ļoti tievs un garš. Ļoti specializēta dzīvesveida sugas. Parazitē galvenokārt uz dažādām slaidbitēm un smilšbitēm. Pieaugušās tievvēderlapsenes uzturas sausās, mālainās vai smilšani-granšainās nogāzēs, kur meklē attiecīgo bišu sugu zemē izraktās alas un olu dējumu. Ja izdodas atrast saimniekkukaiņa alu, tievvēderlapsene iespraucas alā un iedēj savu olu bites olā. Izšķīlies kāpurs vispirms izēd bites olu, tad arī smilšbites vai slaidbites sarūpētos krājumus savam kāpuram (nektāru, ziedputekšņus). Šāds barības daudzums tam ir pietiekams, lai iekūņotos un pēc laika izšķiltos jauna tievvēderlapsene.

Zināmas ap 500 sugas, galvenokārt teritorijās ar siltu un sausu klimatu. Latvijā sugu skaits nav zināms; šī, domājams, retā dzimta pie mums nav pētīta.