Puslapseņu dzimta (Tiphiidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Parazītiskas, nelielas, tumši krāsotas iežmauglapsenes. Ķermeņa garums parasti variē no 5-30 mm. Visbiežāk melnas pamatkrāsas, blīvi apmatotas sugas. Taustekļu garums pārsniedz galvas garumu. Uz vēdera mēdz būt dažādas krāsas punktu vai svītru zīmējums. Kājas nereti gaišākas (brūnas, sarkanīgas, dzeltenīgi brūnas). Tēviņi bieži augumā lielāki nekā mātītes. Mātītēm vairākās puslapseņu apakšdzimtās nav spārnu, un tumšā krāsojuma dēļ tās vizuāli atgādina skudras. Parazitē uz skarabeju (plākšņtaustekleņu) dzimtas vabolēm.

Pasaulē apmēram 1500 sugu, galvenokārt tropu joslā; Eiropā ap 20 sugas. Latvijā trīs sugas, no tām visbiežāk sastopama apmēram 6-13 mm garā resnkāju puslapsene (Tiphia femorata), kas sastopama sausās vietās un parazitē galvenokārt uz jūnijvabolēm (Amphimallon solstitialis).

Tipisks puslapsenes dzīves cikls ir šāds. Mātīte uzmeklē vaboles kāpuru, to paralizē, izdēj un piestiprina olu. Pēc aptuveni 10-15 dienām no olas izšķiļas puslapsenes kāpurs, kurš iegraužas vaboles kāpurā un pārtiek sākumā no limfas, vēlāk arī no mīkstajiem audiem, daļēji vai pilnīgi izēdot kāpuru no iekšienes. Attīstības beigu posmā puslapsenes kāpurs iekūņojas izēstajā čaulā un pēc laika izšķiļas pieaugusi puslapsene. Pieaugušās puslapsenes barojas ar ziedu nektāru. Ņemot vērā to, ka daudzu skarabeju dzimtas vaboļu kāpuri ir koku kaitēkļi, apgraužot saknes (sevišķi postīgi tas masveida savairošanās gados skar jaunos kokus), puslapsenes tiek uzskatītas par vērtīgiem kukaiņiem, kuras ierobežo kaitēkļu skaitu.

Šīs dzimtas sugas

  • resnkāju puslapsene Tiphia femorata F.

    Tiphia femorata F. attēls

    angliski: beetle-killing wasp

    vāciski: Gemeine Rollwespe

    zviedriski: rödbent pansarstekel

    igauniski:

    lietuviski:

    krieviski: тифия толстоногая