Tīkllapseņu dzimta (Pamphiliidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Ietilpst pie auglapsenēm piederīgas sugas (izteikts spārnu dzīslojums, nav iežmaugas starp krūtīm un vēderu), kuru kāpuri mīt grupās vai atsevišķi tīmekļa ligzdās uz dažādiem kokiem - gan savvaļas, gan dārzos audzētiem. Sugu vairākums saistīts ar skujkokiem. Masveida savairošanās gados var radīt postījumus.

Tīmekļa ligzdas gan iegareni cauruļveida (ģintī Lyda, kāpuri dzīvo individuāli), gan plakani segveida (piemēram, ģintī Neurotoma, kāpuri dzīvo kolonijā). Šajā dzimtā pieaugušas sugas ir vidēji lielas (5-13 mm), parasti kontrastējoši melni-dzeltenīgā krāsā. Galva dažās ģintīs tīkllapsenēm (piemēram, ģintī Lyda) mēdz būt košā, atšķirīgā krāsā. Raksturīgs plakans vēders un daudzposmaini taustekļi.

Izplatītākās un vienlaikus - izplatībai labvēlīgos gados postījumus (sevišķi skujkoku jaunaudzēs) izraisošās sugas mūsu reģionā ir priežu tīkllapsene (Acantholyda nemoralis, syn. Lyda nemoralis) un mazā egļu tīkllapsene (Cephaleia arvensis), kuras sastopamas, attiecīgi, uz priedēm un eglēm. Augļu dārzos nevēlamas ir plūmju tīkllapsene (Neurotoma nemoralis) - tā sastopama uz plūmēm un ķiršiem, kā arī bumbierēm un ābelēm kaitīgā Neurotoma flaviventris, ko dēvē par bumbieru tīkllapseni.

Pasaulē šajā dzimtā nodala ap 200 sugu, galvenokārt mērenā klimata joslā Z-Amerikā un Eirāzijā. Latvijā ap 25 sugas, izplatītas nevienmērīgi un to sastopamības biežums variē pa gadiem.

Šīs dzimtas sugas

  • priežu tīkllapsene Acantholyda nemoralis Thoms.

    Acantholyda nemoralis Thoms. attēls

    angliski: pine sawfly

    vāciski:

    zviedru:

    igauņu: nõmme-võrgendivaablane

    lietuviešu:

    krievu: звёздчатый пилильщик-ткач