Stiebrlapseņu dzimta (Cephidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Auglapseņu grupas grupas suga: raksturīgs izteikts spārna dzīslojums un nemanāma, plata vēdera-krūšu pārejas daļa bez iežmaugas. Raksturīgi priekšspārni ar 2-3 kubitālajiem laukumiem (tos veido dzīslojums), bet taustekļi atrodas tālu virs mutes malas. Priekškāju stilbi parasti ar vienu piesi. Dējeklis īss, zāģveidīgs. Vidēji lieli kukaiņi - vairums sugu pieaugušā stadijā ap 0,6-1,5 cm garas. Kāpuri dzīvo graudzāļu stiebros, lakstaugu stublājos un lapkoku zaru serdē.

Pasaulē ap 100 sugas 10 ģintīs, galvenokārt Eirāzijas mērenajā klimatā. Latvijā 4-5 sugas, dzīvo graudzāļu stiebros.

Pie mums visizplatītākā ir labības stiebrlapsene (Cephus pygmaeus), kuras kāpuri dzīvo dažādu labības graudzāļu stiebros, visbiežāk - rudzos un kviešos. Pieaugusi stiebrlapsene ir līdz 0,9 cm gara, melnas pamatkrāsas ar dzeltenu zīmējumu un šķērsjoslām uz vēdera. Olas dēj pa vienai. Kāpuri šķiļas aptuveni divu nedēļu laikā vai ātrāk, un pakāpeniski pa stiebra dobumu graužas tā pamata virzienā. Pie pamata pārziemo un nākamajā pavasarī iekūņojas. Kūniņas stadija ir īsa - maksimāli 2 nedēļas; no kūniņas izšķiļas pieaugusi stiebrlapsene.