Cikāžlapseņu dzimta (Dryinidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta, kas pieder pie iežmauglapsenēm. Parasti sīkas vai ļoti sīkas iežmauglapsenes (garums 1-5 mm, reti līdz 12 mm garas). Tumši un vienmuļi krāsotas sugas, kam vērojamas izteiktas dzimumu atšķirības starp tēviņiem un mātītēm. Raksturīgs šaurs ķermenis, kas aptuveni vidusdaļā pārdalīts ar iežmaugu, uz vēdera mēdz būt krāsains, no pamatkrāsojuma atšķirīgs, gaišāks zīmējums: punktu, plankumu raksts. Taustekļi parasti gari, desmitposmu. Daudzu sugu mātītēm nav spārnu, tām raksturīgas tievas, pagarinātas kājas un vizuāli šie kukaiņi atgādina skudras.

Līdzīgi kā kukaiņlapseņu (Bethylidae) un puslapseņu (Tiphiidae) dzimtās, cikāžlapsenes ir kukaiņu parazīti. Tās parazitē uz dažādu taksonomisko grupu cikādēm. Cikāžlapsenes mātīte atrod cikādi vai tās nimfu (nepieaugušu cikādi), ar īpaši dzelkšņainiem kāju nagiem notur cikādi, iešļāc tajā indi, un, kad upuris ir paralizēts, izdēj un piestiprina olu. Cikāžlapsenes kāpurs pēc izšķilšanās barojas ar cikādes audiem, vēlāk izveido kokonu un tajā iekūņojas. No kokona pēc laika izšķiļas pieaugusi cikāžlapsene.

Visā pasaulē kosmopolītiski izplatīta dzimta, galvenokārt tropos; kopumā zināmas 1700-1800 sugas. Eiropā konstatētas aptuveni 100 sugas, no tām Latvijā - 2 sugas, kas gan nav taksonomiski precīzi identificētas.