Sabiedrisko lapseņu dzimta (Vespidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Dažreiz dēvēta vienkārši par lapseņu dzimtu, jo ne gluži visas tajā ietilpinātās ģintis un sugas ir sabiedriskas (bet gan dzīvo vientuļi). Vidēji līdz ļoti lieli (1,3-4 cm, reti vairāk) kukaiņi ar dzeloni vēdera galā. Krāsojumā dominē kontrastainu gaišu-tumšu krāsu joslas. Lielāko sugu dzēliens (inde) var būt bīstams cilvēkam un mājdzīvniekiem. Dzīvo saimēs pašbūvētās, lielākoties "papīrveidīgās" ligzdās, kuras nostiprina būvju pažobelēs, kokos, krūmu zarojumā, retāk uz zemes un zālē, dažreiz arī alās zem zemes. Ligzdas materiāls ir ar siekalām sastiprināta sīki sakošļāta koksne vai ligzda būvēta no sausām dūņām (māla). Vienmēr saimes pamatā ir pārziemojusī ciltsmāte (dažreiz dēvēta par "karalieni"), kura pavasarī sāk būvēt ligzdu, dēj olas un rūpējas par jauno paaudzi līdz izaugusi pirmā jauno strādnieku paaudze - tā pārņem barības sagādes, ligzdas paplašināšanas un saimes aprūpes pienākumus. Parasti saimes dzīves ilgums nepārsniedz vienu gadu.

Barībā ir gan augu, gan dzīvnieku izcelsmes ēdamais.

Kosmopolītiskas izplatības sugu dzimta ar aptuveni 5000 sugām pasaulē. Latvijā 12 sugas.