Spožlapseņu dzimta (Chalcididae)

Plēvspārņu kārtas dzimta, kas pieder pie iežmauglapsenēm. Sīkas līdz vidēja lieluma (2-9 mm garas) metāliski spīdīgas lapsenītes. Nereti uz ķermeņa ir krāsains marķējums (visbiežāk: melna pamatkrāsa ar dzeltenu, sarkanu vai baltu marķējumu). Galva saplacināta, acis lielas, taustekļi gari. Priekšspārni manāmi lielāki nekā pakaļspārni. Ļoti raksturīga dzimtas pazīme ir neparasta pakaļkāju uzbūve: ciskas ir ļoti paresninātas, bet stilbi - izliekti. Visas sugas ir parazīti uz citiem kukaiņiem vai zirnekļiem - parazitējot vai nu uz olām, kūniņām vai pieauguša kukaiņa. Visbiežāk spožlapseņu upuri kukaiņu vidū ir vaboles, tauriņi, mušas. Attīstības cikls ir līdzīgs kā citās parazītisko lapseņu dzimtās: uz upura tiek izdēta ola, izšķīlies kāpurs pārtiek no upura olas satura vai pieauguša kukaiņa hemolimfas, tad iekūņojas un no kūniņas izšķiļas pieaugusi spožlapsene. Pieaugušas spožlapsenes bieži atrodamas arī uz ziedaugiem, kur tās barojas ar nektāru un putekšņiem vai uzbrūk citiem kukaiņiem, izsūcot to hemolimfu. Vairums sugu pārziemo kā pieaudzis īpatnis vai kā kūniņa saimniekkukainī.

Dzimtā visā pasaulē, galvenokārt tropos, līdz 1450 sugu. Latvijā sugu skaits nav zināms, jo šī dzimta pie mums ir ļoti maz izzināta.

Šīs dzimtas sugas

  • spožlapsene Brachymeria minuta (L.)

    Brachymeria minuta (L.) attēls

    angliski:

    vāciski: Erzwespe

    zviedru: bredlårstekel

    igauņu:

    lietuviešu:

    krievu: хальциноидный наездник