Trihogrammu dzimta (Trichogrammatidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta, kas pieder pie iežmauglapsenēm. Sīkas, tumši krāsotas lapsenītes, kam nekad nav raksturīgs metālisks spīdums. Ķermeņa garums 0,3-1,2 mm (reti - līdz 2 mm). Tēviņiem nereti spārni reducēti. Galva liela, acis lielas, taustekļi masīvi, priekšspārni lāpstveidīgi, daudz masīvāki nekā izteikti šaurie pakaļspārni. Vairākām sugām spārnu apmale bārkstaini-saraina. Visas sugas ir parazīti uz citu kukaiņu olām (dažādu taksonomisko kārtu sugām). Grūti noteicamas sugas, nereti noteicošais tuvām sugām ir saimniekkukainis, uz kura parazitē. Olas sīkas, saimniekkukaiņa olā dēj vienu vai vairākas olas. Izšķīlies trihogrammas sugas kāpurs pārtiek no olas satura, iekūņojas, un no kūniņas pēc laika izšķiļas pieaugusi trihogramma. Vairākas sugas sekmīgi izmanto tā dēvētajā bioloģiskajā kaitēkļu apkarošanā: rūpnieciski savairojot trihogrammas un izlaižot siltumnīcās vai dārzos nevēlama kaitēkļa ierobežošanai. Līdz ar to trihogrammas uzskata par derīgiem un vēlamiem kukaiņiem lauksaimnieciskajā ražošanā, jo sevišķi dažādu augļkokus bojājošu tauriņu apkarošanā.

Pasaulē ap 840 sugas dažādās klimata joslās, Latvijā mītošo sugu skaits nav zināms, jo šī dzimta savvaļā ir ļoti maz pētīta.