Plēvspārņu kārtas dzimta, pieder pie iežmauglapseņu grupas. Sabiedriski, parasti visai augsti attīstītās saimēs ar specializētu pienākumu sadali starp indivīdiem dzīvojoši kukaiņi. Saimes veido koksnē, augsnē, virszemes pūžņos, tropos - arī koku lapotnē. Klasiskā gadījumā saime sastāv no vienas ciltsmātes (retāk - mātītes var būt vairākas) un darbaskudrām. Ciltsmātes dēj olas. Atkarībā no tā, vai olas ir apaugļotas vai neapaugļotas, no tām attīstās dažādas sociālās hierarhijas indivīdi. Darbaskudru pienākumos ietilpst pūžņa aprūpe, barības piegāde, pūžņa (saimes) aizstāvēšana. Spārni ir tikai jaunajiem tēviņiem un mātītēm, kuri izlido no pūžņa un pārojas. Pēc pārošanās tēviņi iet bojā, bet mātītes nomet spārnus un meklē vietu saimes veidošanai. Dažādām sugām ir atšķirīgi paradumi jaunas saimes veidošanai. Ir skudru sugas, kuras veido pilnīgi jaunu ligzdu, bet ir arī tādas, kur apaugļotā mātīte iebrūk svešas sugas ligzdā, nonāvē tur esošo mātīti, dažreiz arī darbaskudras, kuras nepakļaujas svešajai ienācējai, un no savām izdētajām olām vai nolaupītām svešu skudru kūniņām izaudzē sev uzticīgas darbaskudras.
Visbiežāk skudras ir 3-15 mm gari kukaiņi, un parasti redzamas tikai darbaskudras. Skudras pārtiek no kukaiņiem un to kāpuriem, citiem sīkiem nomedītiem galvenokārt posmkājiem, kā arī laputu sekrēta, arī augu izcelsmes barības (sēklām, nektāra, augļu mīkstuma u.c.).
Skudras visumā tiek uzskatītas par derīgiem, vēlamiem kukaiņiem, sevišķi pie mums sastopamās Formica ģints meža skudras jeb mežskudras. Nevēlamas ir tās skudru sugas, kuras ieviešas cilvēku mājokļos, bojā produktus, pastiprināti aprūpē laputis (laputu izdalītais sekrēts ir skudru barība, bet laputis ir daudzu kultūraugu kaitēkļi) vai tādas, kuras ieviešas dārzos kultūraugu stādījumos.
Visā pasaulē visās klimatiskajās joslās sastopama kukaiņu dzimta, kurā nodala vismaz 6000 sugu. Latvijā 42-45 sugas.
