Plēvspārņu kārtas dzimta. Ietilpst vieni no evolucionāri vissenākajiem plēvspārņiem, kuru priekšteči bijuši sastopami jau Juras laikmetā. Uz to norāda šai grupai raksturīgās primitīvisma pazīmes: ļoti bagātīgs spārnu dzīslojums un neparasti garš dējeklis, kas bieži pārsniedz ķermeņa garumu. Krūtis platā joslā savienotas ar vēderu bez iežmaugas. Vairums durkļlapseņu ir vidēji lieli vai nelieli, visai vienmuļas krāsas, tumši plēvspārņi - parasti 4-8 mm lieli, reti mazliet mazāki vai lielāki ar puscaurspīdīgiem spārniem, kuros atsevišķi sektori starp dzīslām var būt iekrāsoti. Taustekļi 12-posmu, no kuriem trešais posms - salīdzinājumā ar citiem - ļoti garš un masīvs.
Kopumā pasaulē 45-47 sugas 5 ģintīs, galvenokārt ziemeļu puslodes mērenā un subarktiskā klimata joslā. Tikai dažas sugas dienvidu puslodē. Līdztekus mūsdienās sastopamajām, šajā dzimtā nodala daudz izmirušo (fosilo) sugu. Mūsdienās sastopamās sugas vairumā gadījumu saistītas ar skujkokiem (eglēm, balteglēm, priedēm, hemlokeglēm).
Latvijā divas retas sugas (Xyela longula, X. julii), kuras dzīvo sausos mežos un to kāpuri barojas ar priežu ziediem. Abas sugas ir visai līdzīgas, visvieglāk atšķiramas pēc dējekļa garuma: X.longula tas manāmi pārsniedz ķermeni, bet X.julii - vēdera garumā.
