Māņragastu dzimta (Xiphydriidae)

Plēvspārņu kārtas dzimta. Dažās klasifikācijās nav nodalīta no ragastu dzimtas Siricidae. Raksturīga auglapseņu grupai raksturīgā platā, nemanāmā pāreja starp krūtīm un vēderu un izteikts spārnu dzīslojums. Vidēji līdz diezgan lieli (0,6-2,5 cm) kukaiņi ar lodveidīgu galvu un nedaudz pagarinātām priekškrūtīm. Nav citām ragastēm raksturīgā ragveida izauguma vēdera galā pie dējekļa (mātītēm).

Pasaulē ap 150 sugu, galvenokārt Z puslodē. Reti D-Amerikā un DA-Āzijā/Austrālijā.

Latvijā divas ne biežas sugas: Xiphydria prolongata un X.camelus. Ap 1,2-2 cm lielas māņragastes. To kāpuri attīstās apšu, kārklu, bērzu vai alkšņu koksnē.

Pieaugušas sugas ir visai krāsainas, pamanāmas. X.prolongata raksturīgs balts zīmējums uz galvas un krūtīm, bet sarkana krāsa - baltā vēdera vidusdaļā un uz kājām (atskaitot stilbu pamatu, kas ir bālgans vai balts).

X.camelus raksturīgs melns vēders ar baltiem sāniem, bet kājas ir vienlaidus sarkanas.

Abu sugu pieauguši īpatņi novērojami meža pļavās, laucēs, kur uzturas krūmu (koku) lapotnē un uz lakstaugu ziediem, īpaši - čemurziežiem.