Vaboļu kārta (Coleoptera)

Kukaiņu klases kārta. Dažreiz agrākajā literatūrā tā latviskota kā cietspārņu kārta. Ļoti dažāda lieluma kukaiņi: Latvijas sugu izpratnē no milimetra daļām līdz apmēram 7-8 cm dižās briežvaboles tēviņiem. Ķermenis sastāv no galvas, krūtīm un vēdera, kas no virspuses klāti ar hitīnu, sevišķi izceļoties hitinizētajam priekškrūšu vairogam un segspārniem. Taustekļi dažādas formas: no diegveida līdz plākšņveida, īsi vai gari, garumā pat vairākkārt pārsniedzot ķermeņa pamatgarumu. Mute grauzējtipa. Kājas 3 pāri, tās var būt pielāgotas lēkšanai, skriešanai, iešanai, rakšanai vai, ūdenī mītošajām sugām, peldēšanai.

Priekšspārni vairumam sugu augsti hitinizēti, parasti tie pilnīgi nosedz gan vēderu, gan zem tiem atrodošos plēvainos, dzīslainos pakaļspārnus jeb lidspārnus, kuri tiek izvērsti vabolei lidojot. Dažām sugām (dzimtām, ģintīm) segspārnu hitinizācija ir vāja. Vēl citās spārni var būt reducēti, sevišķi mātītēm (raksturīgākais piemērs ir jāņtārpiņi). Tēviņi parasti gandrīz vienmēr ir lidojoši.

Hitinizēto daļu krāsojums (apmatojums, virsmas faktūra) ļoti dažāds. Krāsojums variē no tumša (melna, tumšbrūna) līdz koši krāsainam, metāliski spīdīgam, ko var papildināt atšķirīgas krāsas punkti un svītras. Vēders 10-posmains, mātītēm galā dējeklis, lai gan bieži tas ir gandrīz neredzams vai ievilkts. Attīstība vabolēm ir pilnīga, tas ir, secībā: ola-kāpurs-kūniņa-pieaugusi vabole. Atsevišķām sugām attīstības cikls ir straujš, vairākas paaudzes sezonā, citām – ļoti lēns un var ilgt vairākus gadus kāpura stadijā; sevišķi raksturīgs lēni trupējošā koksnē attīstošamies koksngraužiem un dažu citu vaboļu dzimtu sugām. Pieaugušo vaboļu dzīves ilgums mūsu klimatā parasti īss – viena sezona (no dažām dienām līdz dažiem mēnešiem). Atsevišķu sugu pieaugušie, rudens pusē no kūniņas šķīlušies, indivīdi arī ziemo. Pasaulē citviet, protams, mīt sugas, kuru mūža ilgums mērāms daudzos gados. Ir gan plēsīgas vaboles, gan augēdājas vaboles, vai tādas sugas, kuras pārtiek no pūstošas vai atmirstošas (piemēram, trupējoša koksne) barības, turklāt barošanās veidi var būt atšķirīgi vienai un tai pašai sugai pieaugušā stadijā un kāpura laikā.

Pēc nozīmes vidē ir gan derīgas sugas (tajā skaitā – ziedaugu apputeksnētāji, dažādu kaitēkļu ierobežotāji u.tml.), gan nopietni zemkopības un mežsaimniecības kaitēkļi.

Visā pasaulē visdažādākajā klimatā un vidē sastopamas sugas; aprakstīto sugu skaits tuvojas 455 000, lai gan teorētiskie aprēķini liecina, ka vaboļu kopskaits varētu pat sasniegt skaitu 1-2 miljonu sugu ietvaros. Sistemātika daudzās grupās laiku pa laikam mainās, sugas pārgrupējot plašākās vai šaurākās dzimtās. Latvijā sastopamās vaboles, atkarībā no pieejas varētu tikt iedalītas 98-105 dzimtās. Šajā sugu enciklopēdijā dotas 92 dzimtas. Latvijā sastop vismaz 3550 vaboļu sugu.