Vaboļu kārtas dzimta. Senākās klasifikācijās tā var būt iekļauta sistemātiski līdzīgajā mīkstspārņu dzimtā. Pieder mazas vai vidēja lieluma vaboles, kā garums parasti 0,7-2,5 cm ietvaros. Sugām raksturīgs iegarens, plakans un maz hitinizēts ķermenis, krāsojums parasti vienmuļās krāsās. Ļoti izteikts dzimumu dimorfisms - tēviņi spārnaini, lidojoši, bet mātītes ir nelidojošas, tārpveidīgas. Vēdera galā trīs pēdējie segmenti pārveidoti gaismas izstarojošos orgānos - izspīdēšana noris bioluminiscences procesā. To nodrošina luciferīns (spīdēšanas substrāts) un ferments luciferāze, kas ir katalizators. Izspīdēšana (vājas gaismas veidošanās) noris fermenta-substrāta kompleksa oksidācijas rezultātā. Spīdvabolēm bioluminiscence nodrošina savstarpējo signālfunkciju - katrai sugai izspīdēšanas laiks un intensitāte (izstarojuma spektrs) atšķiras.
Nakts (tumsas) aktivitātes kukaiņi. Plēsīgi - pārtiek no dažādiem mazkustīgiem bezmugurkaulniekiem (piem., gliemjiem). Mežu, pļavu, mežmalu sugas.
Pasaulē vairāk nekā 2000 sugas, galvenokārt tropos; Eiropā ap 30 sugas galvenokārt kontinenta dienvidos. Latvijā 2 sugas: jāņtārpiņš (Lampyris noctiluca), mazais jāņtārpiņš (Phosphaenus hemipterus). Ar mazu ticamību varētu būt iespējams arī māņjāņtārpiņš (Lamprohiza splendidula), kura pierādītās atradnes gan pagaidām atrodas patālu no Latvijas dienviddaļas.
