Izplatītas visā pasaulē. Dzimtā plašā izpratnē zināmas ap 1800 sugas, no tām Eiropā - ap 75. Latvijā mazskaitlīga dzimta - 5 sugas.
Piepjmīļu dzimta (Endomychidae)
Vaboļu kārtas dzimta. Tās apjoms dažādās klasifikācijās ir neviendabīgs; šaurā izpratnē dzimta ir sadalāma ap 12 apakšdzimtās, kuras daži autori uzskata par patstāvīgām dzimtām. Pieder sīkas vai mazas vaboles, kuru ķermeņa garums visbiežāk ir 1-7 mm ietvaros, reti mazāk vai vairāk. Ķermeņa apveids parasti ovāls vai ieapaļš. Krāsojums dažāds, līdz ar vienmuļi krāsotām sugām diezgan daudz ir tādu, kurām raksturīgi spilgti krāsu salikumi, kontrastējoši plankumi vai citi marķējumi uz segspārniem. Priekškrūšu vairoga sāni ar dziļām rievām. Pēdas 4-posmainas; dažreiz liekas, ka trīsposmainas, jo trešais posms iebīdīts izdobtā pēdas otrajā posmā. Taustekļi vālīšveidīgi, 11-posmaini, to novietojums galvas priekšpusē starp acīm. Pieaugušās vaboles un kāpuri uz piepēm un citām sēnēm, tajā skaitā - uz pelējumsēnēm. Galvenokārt tropu reģionos sastopamas sugas dažādos substrātos (uz kokiem, nobiru virskārtā augsnē, trūdošos atkritumos u.tml.), kur pieejama barība - dažādas sēnes.
Šīs dzimtas sugas
-
četrplankumu piepjmīlis Endomychus coccineus (L.)
angliski: four-spotted false ladybird, scarlet endomychus
vāciski: Scharlachrote Stäublingskäfer
zviedriski: svampbagge
igauniski: seenetriinu
lietuviski: boružiškasis pelėsiavabalis
krieviski: алый плеснеед
-
krusta piepjmīlis Mycetina cruciata (Schaller)
angliski:
vāciski: Kreuzbinden-Pilzkäfer
zviedriski: korstecknad svampbagge
igauniski:
lietuviski: kryžiuotasis pelėsiavabalis
krieviski: