Piepjmīļu dzimta (Endomychidae)

Vaboļu kārtas dzimta. Tās apjoms dažādās klasifikācijās ir neviendabīgs; šaurā izpratnē dzimta ir sadalāma ap 12 apakšdzimtās, kuras daži autori uzskata par patstāvīgām dzimtām. Pieder sīkas vai mazas vaboles, kuru ķermeņa garums visbiežāk ir 1-7 mm ietvaros, reti mazāk vai vairāk. Ķermeņa apveids parasti ovāls vai ieapaļš. Krāsojums dažāds, līdz ar vienmuļi krāsotām sugām diezgan daudz ir tādu, kurām raksturīgi spilgti krāsu salikumi, kontrastējoši plankumi vai citi marķējumi uz segspārniem. Priekškrūšu vairoga sāni ar dziļām rievām. Pēdas 4-posmainas; dažreiz liekas, ka trīsposmainas, jo trešais posms iebīdīts izdobtā pēdas otrajā posmā. Taustekļi vālīšveidīgi, 11-posmaini, to novietojums galvas priekšpusē starp acīm. Pieaugušās vaboles un kāpuri uz piepēm un citām sēnēm, tajā skaitā - uz pelējumsēnēm. Galvenokārt tropu reģionos sastopamas sugas dažādos substrātos (uz kokiem, nobiru virskārtā augsnē, trūdošos atkritumos u.tml.), kur pieejama barība - dažādas sēnes.

Izplatītas visā pasaulē. Dzimtā plašā izpratnē zināmas ap 1800 sugas, no tām Eiropā - ap 75. Latvijā mazskaitlīga dzimta - 5 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • četrplankumu piepjmīlis Endomychus coccineus (L.)

    Endomychus coccineus (L.) attēls

    angliski: four-spotted false ladybird, scarlet endomychus

    vāciski: Scharlachrote Stäublingskäfer

    zviedriski: svampbagge

    igauniski: seenetriinu

    lietuviski: boružiškasis pelėsiavabalis

    krieviski: алый плеснеед

  • krusta piepjmīlis Mycetina cruciata (Schaller)

    Mycetina cruciata (Schaller) attēls

    angliski:

    vāciski: Kreuzbinden-Pilzkäfer

    zviedriski: korstecknad svampbagge

    igauniski:

    lietuviski: kryžiuotasis pelėsiavabalis

    krieviski: