Gliemežvaboļu dzimta (Drilidae)

Vaboļu kārtas dzimta. Dzimtas traktējumā valda liela viedokļu dažādība; šaurā izpratnē tā sastāv no 4 ietilpinātām ģintīm ar aptuveni 90 sugām pasaulē. Dažās sistēmās pēc 2011.g. to iekļauj Elaterideae (sprakšķu) dzimtā. Pieder sīkas līdz nelielas vaboles, kā ķermeņa garums ir no 2 līdz 11 milimetriem tēviņiem, bet mātītes ir lielākas - no 13 līdz 35 mm. Vienas sugas tēviņu un mātīšu izskats ir ļoti dažāds. Tēviņu ķermenis ir tumšs, izstiepts, pamīksts (vāji hitinizēts), segspārni ķermenim brīvi pieguloši, visbiežāk melni vai dzeltenpelēki. Mātītes tārpveidīgas, bezspārnu, ar lielu galvu, visai līdzīgas jāņtārpiņiem (no tā arī angliskais dzimtas nosaukums "false firefly beetle"). Mātīšu galvas platums aptuveni tikpat, cik plats ir priekškrūšu vairogs. Taustekļi galvas sānos, ķemmveidīgi. Kāju pēdas piecposmainas. Tās ir plēsīgas vaboles, kuru kāpuri arī attīstās gliemežos. Vaboles lido, taču vāji. Sastop dažādos mežainos un pļavveida biotopos, nereti visai mitros. Parasti mātītes uzturas tukšās gliemežu čaulās. Aktivitātes maksimums krēslas laikā. Sugu visaugstākās daudzveidības reģions ir ap Vidusjūru, bet no aptuveni 20 Eiropā sastopamajām sugām tikai divas (Drilus flavescens un D.concolor) sasniedz Eiropas centrālo daļu.

Latvijā tikai viena reta suga - vienkrāsas gliemežvabole - Drilus concolor Ahrens.