Vaboļu kārtas dzimta. Daudzām sugām raksturīgo izteiksmīgo taustekļu dēļ (bet dzimtā ir arī īstaustekļainas sugas) dažreiz latviskota kā ūsaiņu dzimta. Pieder vidējas vai lielas vaboles: vairuma sugu garums 1-5 cm ietvaros, reti mazāk vai vairāk (pasaulē ir līdz 16-17 cm garas vaboles, bet kāpuri sasniedz pat līdz 23 cm garumu!). Ķermenis slaids, var būt nedaudz saplacināts. Parasti mūsu reģiona sugām krāsojums vienkrāsains, tumšās, vienmuļās krāsās. Atsevišķām sugām segspārnu krāsojums spilgts (sarkans, dzeltenīgs), vēl citām - uz pamattoņa izteiksmīgu punktu vai svītru kontrastējošas krāsas zīmējums. Daudzās ģintīs tipiski gari taustekļi. Galva, priekškrūšu vairogs un pamatķermenis skaidri nodalāmi. Atsevišķas sugas, notvertas rokās, producē skaļas skaņas. Ar skaņu signāliem vairāku ģinšu sugas arī savstarpēji sazinās. Skaņa veidojas, priekškrūšu vairoga malai rīvējoties gar viduskrūšu garenlīsti.
Gan vabolēm, gan kāpuriem bieži raksturīgi šauri specializēti barības augi. Kāpuru attīstība visbiežāk koksnē (tostarp koka būvēs), sausokņos, zem koku mizas, lakstaugu stublājos. Dažām sugām kāpura attīstība ļoti lēna - līdz 4 gadiem. Atsevišķas ar ziedaugiem saistītās koksngraužu sugas ir nozīmīgi šo sugu apputeksnētāji.
Plaši visā pasaulē dažādā klimatā sastopamu vaboļu dzimta, skaitliski liela - nodala ap 35'000 sugu. Latvijā ap 125 sugas. 2018.g. sastādītajā dzimtas sugu katalogā minētas 126 sugas, tostarp norādot, ka apmēram 20 sarakstā iekļauto sugu sastopamība Latvijā nav pierādīta.
