Visā pasaulē sastopamas vaboles, vairāk nekā 450 sugu. Fosilijās zināmas vēl vismaz 11 ģinšu izmirušas parazītvaboles, galvenokārt no krīta laikmeta. Latvijā divas ļoti retas sugas: lapseņu parazītvabole (skatīt sugas aprakstu) un ķirmju parazītvabole - Pelecotoma fennica.
Parazītvaboļu dzimta (Rhipiphoridae)
Vaboļu kārtas dzimta. Jaunākajos laikos parasti lieto rakstības ortogrāfisko variantu Ripiphoridae. Sīkas vai nelielas vaboles (ķermeņa garums 0,4-1,5 cm ietvaros, reti - tās ir lielākas sugas, līdz 3,5 cm garas). Parasti tumši krāsotas sugas; nereti tēviņu un mātīšu izskats visai dažāds. Segspārni cieši piegulst pie ķermeņa, bieži īsāki nekā ķermenis vai vismaz nenosedz vēdera galu. Dažu sugu mātītēm spārni vispār ir reducēti - tās ir nelidojošas, kāpurveida izskata. Galva maza, taustekļi zāģzobaini vai ķemmveida. Priekškrūšu vairoga sānu malas noapaļotas, priekšpuse parasti šaurāka. Vaboles visbiežāk koksnē, uz kokiem, arī augsnes virskārtā vai lakstaugu-krūmu stāvā pie zemes. Kāpuri parazitē uz prusakiem, plēvspārņu ligzdās (lapsenes, kamenes), mizgraužu, ķirmju un citu koksnē mītošo vaboļu ejās. Kāpurs spēj salīdzinoši ilgu laiku (pāris nedēļas) intensīvi meklēt saimniekkukaini.
Šīs dzimtas sugas
-
lapseņu parazītvabole Metoecus paradoxus (L.)
angliski: wasp nest beetle
vāciski: Wespenfächerkäfer
zviedriski: kamhornsbagga
igauniski: vaablasmardikas
lietuviski: vėduokliavabalis
krieviski: веерник парадоксальный