Sēklgraužu dzimta (Bruchidae)

Vaboļu kārtas dzimta. Mazas, ovāla apveida vaboles, visbiežāk 2-5 mm garas, retos gadījumos dažas tropu sugas sasniedz līdz gandrīz 2 cm garumu (uz palmu sēklām dzīvojošajā Speciomerus ģintī D- un C-Amerikā). Raksturīgs īss, bet dažkārt blīvs apmatojums. Parasti tumši krāsotas sugas; uz tumšā pamatfona tipisks gaišāku punktu vai svītru zīmējums. Galvai ir īss, izstiepts smecerveida snuķis. Spārni parasti nenosedz vēderu līdz galam. Absolūtais vairākums sugu sastopamas uz tauriņziežiem, bet ir arī tādas, kas specializējušās uz malvu, tīteņu, palmu dzimtas sugām, retos gadījumos var būt arī vēl dažu citu dzimtu augi. Vaboles barojas ar ziedputekšņiem, nereti uz pavisam citiem augiem, nekā kāpuru barības sugas. Olas tiek dētas visbiežāk agrīnās pāksts attīstības stadijās, kāpuri barojas ar saimniekaugu sēklām. Vairākas sugas visā pasaulē tiek atzītas par nopietniem pākšaugu kaitēkļiem. Pārvadājot sēklas, tāpat daudzas sugas ir kļuvušas par kosmopolītiem.

Pasaulē ap 1650 sugu. Latvijā 9 sugas.

Šīs dzimtas sugas

  • zirņu sēklgrauzis Bruchus pisorum L.

    Bruchus pisorum L. attēls

    angliski: pea weevil

    vāciski: Gemeiner Erbsenkäfer

    zviedriski: ärtsmyg

    igauniski: herne-teramardikas

    lietuviski: žirninis grūdinukas

    krieviski: зерновка гороховая