Pasaulē dažādā klimatā sastopamas vaboles, nodala ap 900 sugu. Latvijā ap 80 sugas. Bietēm (citiem sakņaugiem) var kaitēt biešu pundurītis Atomaria linearis, savukārt sīkie krikši (1,5-3 mm garie) sastopami uz dažādiem ūdensaugiem (vilkvālītes, ežgalvītes, lielie grīšļi), pārtiekot no šo augu sēklām, piemēram, vilkvālīšu kriksis Telmatophilus typhae - uz vilkvālītēm.
Pelējumgraužu dzimta (Cryptophagidae)
Vaboļu kārtas dzimta. Pieder sīkas, parasti tumši krāsotas (dzeltenbrūns, rudi brūns, melnbrūns), iegarenas vai ovālas vaboles, kā ķermeņa garums visbiežāk 1-4 mm ietvaros. Priekškrūšu vairoga sānos priekšstūri bieži ir izvirzīti. Segspārni parasti klāti ar īsi samtainu apmatojumu. Taustekļi vālīšveida. Vaboles un kāpuri pārtiek galvenokārt no pelējumsēnēm, dažās ģintīs arī no citas trūdošu augu barības vai sēklām. Uzturas trūdošās lapās, zālē, koksnes atliekās, zemsedzē, citos pūstošos organiskajos produktos, dažreiz arī piepēs, putnu ligzdās un zvēru migās, arī mitros pagrabos un noliktavās. Retāk tās sastopamas uz augu ziediem vai skudru pūžņos.
Šīs dzimtas sugas
-
pelējumgrauzis Pteryngium crenatum F.
angliski: silken fungus beetle
vāciski: Schimmelkäfer
zviedriski: fruktbagga
igauniski:
lietuviski: slapūnvabalis
krieviski: Европейский скрытноед