Melnuļu dzimta (Tenebrionidae)

Vaboļu kārtas dzimta. Pieder dažāda lieluma, galvenokārt sīkas vai nelielas vaboles, kuru ķermeņa lielums ir 0,1-4 cm ietvaros, mūsu reģionā parasti ap 1 cm. Vislielākās sugas sasniedz 8 cm (tropos, Seišelu Salās). Galvenokārt apgabalos ar siltu un sausu (stepes, tuksneši u.tml.) sastopamas vaboles. Ķermeņa krāsojums dažāds, līdzās sugām, kas krāsotas tumšos, vienmuļos toņos (melns, tumšbrūns), ir arī spilgti divkrāsainas: brūni-sarkanas, brūni-sarkandzeltenas u.tml. Ķermenis parasti garens, virsma izliekta. Taustekļi 10-11 posmu, gals vālesveidīgs. Kopējā areālā daudzas sugas ir nelidojošas, jo lidspārni tām reducēti. Kāju pēdas 5 vai 4-posmu. Pakaļkāju pēda parasti 4-posmaina. Uz segspārniem bieži ir raupju punktu rindas vai cita veida skulpturējums. Visēdājas sugas. Vairākas sugas, kas ieviešas labības pārstrādes produktos, dažādos šķiedru un sēklu produktos, ir kļuvušas par kosmopolītiskām sugām, nereti arī - kaitēkļiem ražotnēs un noliktavās. Pamatā piepēs, citās sēnēs, zem mizas, arī atklātos biotopos, mitrās noliktavās, pagrabos, šķiedraugu uzglabāšanas vietās sastopamas sugas. Kāpuri galvenokārt augsnē, bojā augu pazemes daļas.

Ļoti plaša dzimta ar aptuveni 20'000 sugu (dzimtu aplūkojot plašā izpratnē; dažās faunās un sistēmās tā var būt sadalīta sīkākās dzimtās), Palearktikas reģionā ap 7800 sugu, Eiropā - ap 130. Latvijā - ap 50 sugu. Eiropas sugas vairumā gadījumu ir vai nu mežu iemītnieces, vai produktu (gk. graudu, sēklu) kaitēkļi.