Sastop uz dažādiem lakstaugiem, kokiem un krūmiem, kur gan kāpuri, gan pieaugušās vaboles barojas ar augu mīkstajiem audiem, ziedputekšņiem, augļiem un sēklām. Parasti gan kāpuri, gan vaboles barojas uz viena un tā paša saimniekauga; tiesa, kāpuru attīstība dažām sugām noris augsnē, kur tie bojā konkrētās sugas auga pazemes daļas. Ir arī izņēmumi, kad kāpuru un pieaugušo vaboļu barības objekti ir dažādi, tajā skaitā - dzīvnieku izcelsmes vai atmirušas vielas. Dažas sugas apdraudējuma gadījumā sastingst un saraujas, un nokrīt no auga. Atsevišķas sugas savairojoties var būt nopietni zemkopības kultūru, labības un krāšņumaugu kaitēkļi. Pēc biotopa ir gan sausienēs, pļavās un mežos, dārzos un stādījumos, un pat ūdeņos uz ūdensaugu lapojuma sastopamas sugas. Lai gan lapgraužu faunā absolūtā pārsvarā ir vietējās vaboles, atsevišķas invazīvās sugas Latvijā ir plaši ieviesušās; piemēram, vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē tā dēvētā "Kolorado vabole" jeb kartupeļu lapgrauzis no Amerikas pat nebija zināma (pirmie atradumi 1958./59.g.). Šī suga mūsdienās faktiski ir uzskatāma par naturalizējušos visā valstī.
Pēc barošanās veida daudzas lapgraužu sugas ir visai šauri piesaistītas tikai konkrētām augu sugām. Kopumā lapgrauži vidē ir parastas, diezgan viegli novērojamas vaboles, savairojoties (piemēram, kā ļoti parastais alkšņu zilais lapgrauzis) pat lokāli masveidīgas.
Visā pasaulē dažādā klimatā sastopama vaboļu dzimta, nodala vismaz 37'000 sugu. Latvijā ap 350 sugu.
