Ķirmju dzimta (Anobiidae)

Vaboļu kārtas dzimta. Sīkas vaboles ar izstiepti cilindrisku, elipsoidālu vai ovālu ķermeni, kas dažreiz vēl ir papildus nedaudz saplacināts. Ķermeņa garums tipiski 0,1-0,9 cm ietvaros, krāsojums brūngans, melnbrūns, pelēkbrūns, vienmuļš vai ar gaišākas krāsas ornamentējumu, ko veido gaišāki (visbiežāk: balti, rūsgani, dzeltenīgi) matiņi. Taustekļi 8-11 posmu, vienlaidus zāģzobaini vai ķemmveida, vai arī daži (trīs) gala posmi veido vālesveida paresninājumu. Vaboles dzīvo koksnē, pārtikas produktos un dažādos koksnes, papīra un pārtikas izstrādājumos. Dažas sugas ir plaši sastopamas, kosmopolītiskas, ieviesušās ar cilvēka starpniecību, pārvietojot izejmateriālus un produktus. Noteiktos apstākļos un savairojoties var būt kaitīgas, sagraužot izejmateriālus un gatavos produktus. Kāpuri koksnē, vecās ēkās un mēbelēs, kolekcijās, papīrā, arī čiekuros un dažādās sēklās, ieskaitot labības graudus. Visbiežāk kāpuri balti, galvas kapsula izteikti tumša, ķermenis puslokā izliekts, krūšu daļā manāmi platāks. Vairākām sugām krūšu daļā ir raksturīgas dzelkšņu grupas, kas palīdz kāpuram atsperties un pārvietoties pa izgrauztajām ejām. Īpatnēja pazīme ir dažu sugu (pieaugušo vaboļu) ritmiskas "tikšķošas skaņas" dzirdamība, kas faktiski ir pretējā dzimuma indivīdu pievilinājums, skaļi bungājot ar galvas priekšmalu pret izgrauztās ejas sienu koksnē.

Visā pasaulē sastopamu vaboļu dzimta, nodala ap 1900-2000 sugu. Latvijā ap 45 sugas. Dažās klasifikācijās to iekļauj kā Anobiinae apakšdzimtu Ptinidae (zaglīšu) dzimtā.