Liliju dzimta (Liliaceae). Daudzgadīgi lakstaugi ar sakņu pazemes pārveidnēm: sīpoliem, bumbuļiem vai sulīgiem sakneņiem. Lapas pamīšus vai mieturī. Apziedņa lapas parasti 6, brīvas vai saaugušas. Arī putekšņlapas 6. Auglis - vairākcirkņu pogaļa (visbiežāk - trīscirkņu) vai oga. Daudzas sugas dekoratīvas, ar košiem un krāšņiem ziediem. Sugām bagāta (vairāk nekā 5070 sugas) dzimta mērenā klimata un tropu joslā. Dzimtas sistemātikā autoru vidū valda liela uzskatu daudzveidība. Daži autori liliju dzimtā iekļauj tikai 535-635 sugas, atsevišķi nodalot asparāgu dzimtu (240 sugas, Latvijā - Maianthemum, Asparagus, Convallaria, Polygonatum), sīpolu dzimtu (850 sugas, Latvijā - Allium, Gagea), triliju dzimtu (65 sugas, Latvijā - Paris) un vēl dažas dzimtas, kā sugas Latvijā nav sastopamas. Šajā enciklopēdijā liliju dzimta tiek aplūkota plašā izpratnē. Lilijveidīgo iedalījums filoģenēzes stila klasifikācijā ir ļoti atšķirīgs.
Latvijā ap 28 sugas; vairākums diezgan reti atklātu vietu vai mežu augi. Dažas sugas ir adventīvas vai kultūrbēgļi.
Filoģenēzes stila klasifikācijā šeit ietilpināto sugu sadalījums pa dzimtām ir šāds:- liliju dzimtā ietilpst fritilārijas, lilijas, tulpes un zeltstarītes; - vēlziežu dzimtā Colchicaceae ietilpst vēlziedes; - Melanthiaceae dzimtā ietilpst čūskogas.
Citas sugas ir nodalītas mazāk radniecīgajā asparāgu rindā šādās dzimtās: - amariļļu dzimtā Amarillidaceae ietilpst sīpoli un sniegpulkstenītes; - asparāgu dzimtā Asparagaceae ietilpst asparāgi, maijpuķītes jeb kreimenes, žagatiņas, baltstarītes, mugurenes un zilsniedzītes.
Tofīldija tiek klasificēta ļoti savrupi - tofīldiju dzimtā Tofieldiacaea (kopā ar vēl 3 ģintīm, kas Latvijā nav sastopamas), kas ir cirveņu rindas sastāvdaļa.
