Apraksts:
Neliels vai vidējs (ga 15-50 cm) agri pavasarī (aprīļa beigas un maija sākums) noziedošs liliju dzimtas lakstaugs ar spēcīgu smaku un apaļu, augsnē iegremdētu sīpolu. Katram sīpolam viena (pl 1.8-3 cm) lapa, virspusē gandrīz plakana, apakšpusē izteikti ķīļveidīga. Ziedneši asi trīsšķautņaini, paceļas virs lapojuma. Ziedkopā, ko pie pamata skauj līdz 3 cm garas, baltas, nedaudz plēvjainas, paliekošas vīkala lapas ar nosmailotu galu, ir (2)4-10 zaļganas vairvasiņas un parasti viens balts, lokveidīgi nokarens zieds ļoti garā ziedkātā. Ziedkāta garums 3-5 reizes pārsniedz ap 1 cm garo, balto neīsti zvanveida (nav saauguma!) apziedni, kas arī pilnziedā paliek puspavērts. Eliptiskās apziedņa daļas vienādas, brīvas. Kultūrā zināma arī varietāte, kas ziedkopā vairvasiņas neveido, bet ziedu skaits ir lielāks (parasti 4-10). Auglis – pogaļa Eiropā veidojas reti. Suga pie mums pārsvarā izplatās ar ziedkopas vairvasiņām.
Izplatība:
Pamatareāls ir ēnaini lapkoku meži ar humusu bagātās augsnēs un pusatklātās nogāzēs kalnu reģionos DA Eiropā (Kaukāzs), Irānā un Vidusāzijā. Eiropā ieviests parkos un apstādījumos, jau kopš XIX gs. otrās puses tas kļuvis par dārzbēgli Lielbritānijā un Viduseiropā. Vietām to uzskata par agresīvu, vienlaidu klājienu zemsedzē veidotāju un nevēlamu augu. Daudzviet Eiropā to joprojām kultivē.
Latvijā kopš 2020.g. atrasts Rīgā (Rumbulā) mežaini krūmainā Daugavas nogāzē. Vienīgā zināmā atradne.
Biotopi:
Ārpus pamatareāla dažādās nezālienēs, ap kapsētām un parkos.
Latvijā zināmajā atradnē dīvainais sīpols veido vietām gandrīz monodominantu audzi ap 600 kvadrātmetru platībā. Līdzīgi kā dažām citām agri pavasarī ziedošām sugām, ap vasaras vidu auga sulīgās virszemes daļas atmirst un vasaras beigās dīvainais sīpols nav ieraugāms. Atradnē Latvijā vasaras otrajā pusē dominē gārsa.
Īpašas norādes:
Maz līdzīgs citiem sīpoliem Latvijā.
Summary:
Very rare escape from cultivation. As from 2020 in Riga.
Обобщение:
Редчайший дичающий вид. Найден в Риге (2020).